Neadekvātas soda naudas, protokoli, pārpratumi ap tiem, mistiskas procentu likmes – aizvien vairāk, diemžēl, par tādiem gadījumiem nākas dzirdēt no apkārtējiem cilvēkiem. Arī Aļesja stāsta par savu situāciju, kas pavisam nesen izveidojusies tā rezultātā, ka reiz atradusies kopā ar citu mājsaimniecību pārstāvjiem: “Toreiz pie mums atbrauca policijas ekipāžas un katram no mums uzlika sodu. Mēs ar vīru esam viena mājsaimniecība, tāpēc īpaši nepievērsu uzmanību tam, ka sods atnāca tikai viņam – domāju, ka tas attiecas uz mums abiem kopā. Šis ir laiks, kad mums tiek aizliegts strādāt savā nozarē. Man personīgi nav nekādu ienākumu, kā arī esmu stāvoklī jau septītajā mēnesī. Tas nozīmē, ka arī šobrīd grūtniecības dēļ es nevaru nekur strādāt. Sods man neatnāca visu šo laiku ne e-pastā, ne pasta nodaļā. Vienu dienu pie mums atnāca pastnieks ar vēstuli, kurā rakstīts, ka man ir sods ar izveidojušos procentu likmi. Sods tika uzlikts jau tā neadekvāti lielā apmērā, respektīvi, augstāk kā vidējais pieļaujamais, turklāt iepriekš tas man nemaz netika nosūtīts. Netika nosūtīti pat nekādi atgādinājumi, taču mistiskā veidā bija izveidojušies procenti, un tas viss bija jānomaksā nedēļas laikā.”

Aļesja turpina: “Parakstot attiecīgu dokumentu, savā vārdā tiku pilnvarojusi citu personu, lai šis cilvēks runātu ar attiecīgajām iestādēm – noskaidrot, kāpēc ir izveidojusies procentu likme par sodu, ko nemaz neesmu saņēmusi. Iesākumā ar mums tika komunicēts, bet, kad no mūsu puses tika rakstīti lūgumi un iesniegumi, tad nekādas atbildes nesaņēmām. Viss tika novilcināts līdz brīdim, kad bija jau par vēlu. Piezvanījām, bet tikai tad saņēmām noraidošu atbildi. Atbilde skanēja aptuveni šādi: “Šis dokuments nav derīgs, ejiet runāt ar notāru, mēs ar jums nerunāsim!” Uzreiz pēc šī gadījuma vienu dienu gribēju braukt mājās ar sabiedrisko transportu un iegāju vietējā kioskā iegādāties braukšanas biļeti, taču tur mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums – mana bankas karte ir bloķēta! Tā kā skaidras naudas man nebija, biļeti iegādāties es nevarēju, un nezināju, kā tikt mājās. Es, grūtniece, paliku stāvam aukstumā uz ielas, jo man bez brīdinājuma visu piekļuvi naudai vienkārši atslēdza. Nākamajā dienā iedomājos apskatīties, kas tur īsti noticis, kad pēkšņi savā maksājumu vēsturē ieraudzīju, ka konkrēta persona rīkojuma izpildes rezultātā ir noņēmusi manu naudu. Ievadot šīs personas vārdu un uzvārdu Google meklētājā, atklājās, ka tā ir tiesas darbiniece/izpildītāja. Kopumā ir sanācis, ka, “pateicoties” valsts iestādei, man tagad ne tikai ir uzlikts sods, par kuru netiku informēta, bet arī diezgan liela procentu likme, kā arī paliku aukstumā ārā ar nobloķētu bankas karti.”

Secinājumi par šo situāciju ir tādi, ka varas iestādes ne tikai ir spējīgas uzlikt neadekvātas soda naudas, bet arī nelikties ne zinis par to, ka ir noticis pārpratums – neizrāda interesi pat panākt pretim cilvēkam, kurš nonācis neapskaužamā situācijā – bez darba iespējām, ir stāvoklī un ar nobloķētu bankas kontu. Būtiski ir arī tas, ka Aļesja iepriekš nekad nav tikusi administratīvi sodīta. Vai tas ir taisnīgi un vai šādi valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem?