Septembra beigās Austrija ierindojās to vairāku ES valstu skaitā, kuru vēlēšanās uzvaru guvuši nacionāli konservatīvie politiskie spēki. Labējā Brīvības partija (FPÖ) pirmo reizi uzvarēja Austrijas valsts vēlēšanās, pārspējot galvenās partijas – centriski labējo Tautas partiju un sociāldemokrātus, kas pārmaiņus ir vadījušas valsti kopš Otrā pasaules kara beigām. FPÖ ieguva 29,2 % balsu – savu līdz šim labāko rezultātu – un 58 vietas 183 deputātu parlamentā. Partija gandrīz divkāršoja savu balsu daļu salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tā saņēma 16,2 % balsu.

Austrijas labējo politisko spēku uzvaru apsveica arī Eiropas valstu politiķi. Francijas Nacionālās apvienības pārstāve Marina Lepēna, Nīderlandes nacionālists Gērts Vilderss, Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni un citi atzina, ka šī uzvara vēlreiz apliecina, ka Eiropas iedzīvotājiem ir svarīgas nacionālās intereses, identitātes saglabāšana, brīvība, kā arī darba, ģimenes un drošības vērtības.

Lai gan Brīvības partija ieguva mandātu vadīt nākamo valdību, citas partijas ātri vien paziņoja, ka neiesaistīsies koalīcijā. Vienīgais reālais koalīcijas partneris būtu centriski labējā Tautas partija, ar kuru FPÖ jau iepriekš vairākus gadus bija apvienojusies. Neraugoties uz vēlētāju skaļo atbalstu Austrijas nacionāli konservatīvajai partijai, citu politisko spēku vēlme to izolēt nozīmē, ka Austrijā varētu izveidoties kreisi orientēta valdība.

Eiropas valstu atbalsts nacionāli konservatīvām vērtībām pieaug, tādēļ pieaug iespējas arī LPV vairot savu atbalstu turpmākajās vēlēšanās.