Ievads. Es veltīju pāris stundas, lai izmeklētu savu sirdi, un godīgi atbildēju pats sev uz jautājumiem, ko es daru un darīšu politikā un kāpēc. Te nu ir atbildes.

1. Manā sirdī joprojām ir Dieva svētīta Latvija, uz kur cilvēki brauc, nevis bēg. Garīgi, sociāli, ekonomiski plaukstoša valsts – brīva un droša.

2. Cilvēki pārāk daudz atbildības noveļ uz citiem, tai skaitā kristieši uz Dievu, tādējādi paliekot inerti un aizmirstot par savu atbildību Dieva, cilvēku un valsts priekšā. Es apzinos savu atbildību, man ir jāizdara tas, ko es spēju izdarīt. Pozitīvas pārmaiņas mūsu valstī nav iespējamas bez mūsu pašu līdzdalības. Tātad tas ir Dieva aicinājums un mans pienākums piedalīties savas valsts veidošanā.

3. Būt deputātam nav mans pašmērķis. Man ir karsta vēlme, lai Latvijas Saeimā, valdībā ir kristīgās un vispārcilvēciskās vērtības, lai ir taisnīguma balss. Ja es varu būt tas, kas to nes, tad es eju un to daru. Pie katra likumprojekta, pie katra valdības lēmuma, pie iespējas debatēt, es būšu tas, kurš pateiks, kas ir balts un kas melns, būšu tas, kurš iestāsies, lai Saeima un valdība pieņem lēmumus saskaņā ar taisnīgumu un kristīgām vērtībām, kā piemēram, laulība starp vīrieti un sievieti, nekādi nepamatoti ierobežojumi glorificēta vīrusa vārdā, nē pārmērīgam nodokļu slogam, nepieļaut valsts izzagšanu, rūpes par neaizsargātiem cilvēkiem. Esmu pilnībā pārliecināts, ka šādai balsij ir jābūt dzirdamai parlamentā.

Noslēgumā.

Ceru ar savu piemēru iedvesmot arī citus, kas tic Dieva svētītai Latvijai, iet un izdarīt to, kas ir mūsu pašu spēkos, pārējais tiešām ir Dieva ziņā.

Dievs, svētī Latviju!