“Amerika nevar un nepieņems ideoloģisko cenzūru, lai cīnītos ar tā dēvēto dezinformāciju,” pasaules līderiem sacīja viceprezidents Džeimss Deivids Venss, 11.februārī uzstājoties Parīzes Mākslīgā intelekta rīcības samitā.

Diskutējot par globālā mākslīgā intelekta nākotni, Venss asi kritizēja Eiropas Savienības pārmērīgi striktos noteikumus, soctīklu cenzūras centienus un nevajadzīgu un postošu klimata politiku, kas kaitē enerģētikas nozarei un veicina rūpniecības lejupslīdi. Īpaši tas attiecās uz Vāciju, kas slēdza visas savas atomelektrostacijas, kā rezultātā no valsts aizplūst svarīgākās rūpniecības nozares elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ.

Tomēr Vašingtonu visvairāk satrauc tas, ka ASV lielos tehnoloģiju uzņēmumus apdraud “kļūdaini starptautiskie noteikumi”, teica Venss. Viņš īpaši uzsvēra Briseles Digitālo pakalpojumu likumu, kura mērķis ir kontrolēt soctīklu platformas par tā saukto dezinformāciju, draudot ar milzīgām soda naudām vai pat pagaidu apturēšanu. Tāpat politiķis minēja arī ES datu aizsardzības regulu, kas “smacē” mazākus uzņēmumus.

Savā runā fon der Leiena lielā mērā ignorēja visu Vensa teikto, izņemot to, ka diplomātiski noraidīja viceprezidenta aicinājumu izveidot uz brīvību orientētu regulatīvo sistēmu mākslīgā intelekta jomā, līdzīgi kā ASV. Viņasprāt, ir jāiestājas par “atšķirīgu” Eiropas pieeju, jo ES jau tā pārāk bieži liek sekot citu valstu piemēram. Leiena arī paziņoja, ka ES ieguldīs 200 miljardus eiro mākslīgajā intelektā, tādējādi reaģējot uz Trampa 500 miljardu ASV dolāru vērto projektu “Stargate”. Taču, tā kā šomēnes ES stājas spēkā likums par mākslīgo intelektu, kura kritiķi apgalvo, ka tas nopietni kavēs inovāciju un attīstību, rodas jautājums, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus sacensībā, kas jau ir zaudēta.