Vakar, 18.martā, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ilgā telefonsarunā vienojās nekavējoties pārtraukt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem. Tomēr Krievijas līderis neatbalstīja plašāku 30 dienu pamieru, uz ko uzstāj ASV administrācija. Baltais nams sarunu rezultātu raksturoja kā pirmo soli “virzībā uz mieru”, kas, cerams, galu galā panāks pilnīgu kauju izbeigšanu.

Putins nav atkāpies no saviem iepriekšējiem nosacījumiem, pret kuriem Kijeva asi iebilda. Krievija vēlas, lai Ukraina atsakās no jebkādām izredzēm pievienoties NATO militārajai aliansei, krasi samazina savu armiju un aizsargā krievu valodu un kultūru, kā arī vēlas citas piekāpšanās. Faktiski Putins telefonsarunas laikā atkārtoja savu prasību pārtraukt ārvalstu militāro un izlūkdienestu palīdzību Ukrainai, ziņo Kremlis. Sarunā tika panākta arī vienošanās par karagūstekņu apmaiņu. 19. martā abas puses plāno apmainīt 175 gūstekņus katra, kā arī Krievija nodos Ukrainai 23 smagi ievainotus karavīrus.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda gatavību apspriest jebkurus priekšlikumus, kas veicinātu taisnīgu un ilgstošu mieru, taču uzsvēra, ka visām sarunām jābūt pārredzamām.

Šāds pamiers, lai gan nav pilnīgs, tomēr ir pirmais militārais solis ceļā uz mieru. Panāktā vienošanās palīdzēs samazināt dronu un gaisa spēku uzbrukumus enerģētikas objektiem un mazinās karadarbības intensitāti. Pašlaik Tramps ir vienīgais, kurš gan vēlas, gan spēj veicināt abu karojošo pušu dialoga sākšanos, lai nodrošinātu mieru.