Tramps soctīklu platformā “Truth Social” rakstīja, ka pret Lepēnu izmantoti tie paši paņēmieni, kādi savulaik vērsti pret viņu pašu. Viņš tiesas lēmumu nosauca par “raganu medībām” un apgalvoja, ka kreisie politiķi Eiropā izmanto tiesu sistēmu, lai apklusinātu savus pretiniekus. Trampa ierakstu pārpublicēja arī Īlons Masks, piebilstot: “Atbrīvojiet Lepēnu!”, bet  Venss sacīja, ka ASV attiecības ar Eiropu būs sarežģītas, ja “eiropieši turpinās cietumā likt opozīcijas līderus”.

Arī citi labēji noskaņoti politiķi pauda atbalstu Lepēnai, piemēram, Ungārijas premjers Viktors Orbāns, Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni un citi politiķi. Savukārt Francijas ministrs Manuels Valss atbildēja, ka ASV politiķiem nevajadzētu iejaukties Francijas tieslietās un ka viņu atbalsts Lepēnai varētu drīzāk kaitēt nekā palīdzēt.

31.martā Parīzes tiesa atzina Lepēnu par vainīgu ES līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa viņai piesprieda četru gadu nosacītu sodu, 100 tūkstošu eiro naudas sodu un piecu gadu aizliegumu kandidēt vēlēšanās.

Eiropā, kur tik ļoti iestājas par demokrātiju, politiskos oponentus liek cietumā un veic pret tiem politisko izrēķināšanos, bet liberālo valdību noziegumiem piever acis. Vieni izsaimnieko miljonus un par to sodu nesaņem, bet pret konservatīvajiem politiķiem tiek vērstas dažādas represijas. Svarīgākais iemesls, kādēļ Lepēna tika notiesāta, ir viņas popularitāte. Pēdējie aptauju rezultāti parāda, ka viņa potenciāli gūtu vislielāko atbalstu Francijas prezidenta vēlēšanās. Var nepiekrist Lepēnas uzskatiem, bet vai vēlamies dzīvot sabiedrībā, kur citādi domājošie tiek vienkārši “izslēgti”?