Vienošanos 9.februārī parakstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un ASV viceprezidents Dž. D. Venss, kurš bija ieradies divu dienu vizītē Armēnijā. Puses pabeigušas sarunas par tā dēvēto 123. pantu, kas ļauj ASV likumīgi eksportēt kodoltehnoloģijas un aprīkojumu. Vienošanās paredz ieguldījumus līdz pat 5 miljardiem ASV dolāru un vēl 4 miljardus ilgtermiņa degvielas un uzturēšanas līgumos.

Vensa vizīte notiek sešus mēnešus pēc Armēnijas un Azerbaidžānas miera vienošanās parakstīšanas Baltajā namā. ASV arī virza iniciatīvu izveidot īpašu “koridoru” caur Armēnijas dienvidiem, kas savienotu Azerbaidžānu ar tās eksklāvu Nahčivanu un tālāk ar Turciju, vienlaikus apejot Krieviju un Irānu. Projekts paredz jaunu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras izbūvi, kas varētu būtiski mainīt Dienvidkaukāza reģionu. “Runa nav tikai par mieru Armēnijai – mēs veidojam reālu labklājību gan Armēnijai, gan ASV,” uzsvēra Venss.

Pašinjans norādīja, ka šis līgums iezīmē jaunu posmu Armēnijas un ASV enerģētiskajā partnerībā. Ilgus gadus atkarīga no Krievijas un Irānas, Armēnija šobrīd izskata vairākus piedāvājumus jaunas atomelektrostacijas būvniecībai, lai aizstātu novecojušo Metsamoras AES. Lai gan galīgais lēmums vēl nav pieņemts, paziņojums paver ceļu ASV projektam, kas varētu vājināt Krievijas ietekmi reģionā.

Armēnijas – Azerbaidžānas miera panākšana ir viens no ASV prezidenta Donalda Trampa panākumiem globāla miera īstenošanā. Amerikas Savienotās valstis izmanto savus ekonomiskos resursus, lai risinātu globālus konfliktus un veicinātu ekonomisko sadarbību, kas ir izdevīga gan ASV, gan sadarbības valstij.