Mana uzruna Tev Latvijas dzimšanas dienā. Izlasi līdz galam! Tas Tevi pacels, iedvesmos, dos cerību un palīdzēs iet līdz galam.
Vecās Derības rakstos ir stāsts par Dāvidu un Saulu. Sauls bija pirmais Izraēla ķēniņš. Viņa rokās tika nodots valsts aparāts, pārvalde, vara, nodokļi, armija, ar vienu noteikumu, ka viņš valsti vadīs saskaņā ar Dieva prātu. Savā valdīšanā viņš vairākkārt ignorēja Dieva gribu, kā rezultātā Dievs izvēlējās Dāvidu, kurš bija jaunākais dēls savā ģimenē un darīja necilu darbu – viņš bija gans. Pravietis Samuēls izlēja eļļu uz viņa galvas un iecēla par ķēniņu. Taču realitātē Sauls joprojām saglabāja valsts varu un privilēģijas. Turpretī Dāvids bija vienkārši jaunietis bez jebkādiem varas instrumentiem, taču viņam bija pats svarīgākais – nelokāma ticība Dievam. Kad Dāvids, Dieva svētīts, guva pirmos panākumus, Sauls aiz greizsirdības sāka viņu vajāt. Tas turpinājās daudz gadus. Pie Dāvida sapulcējās daudzi neapmierināti, sarūgtināti cilvēki, no kuriem viņš izveidoja sapņu komandu. Valstī izauga divi politiski spēki – opozīcija un pozīcija. Saulam(pozīcijai) piederēja visas pilnvaras, visa vara un finansējums, Dāvidam, turpretī, cilvēku uzticība, labvēlība un pats svarīgākais – Dieva svētība. Dāvids darīja pārgalvīgas lietas un vienmēr no visiem Saula armijas uzbrukumiem izgāja sveikā. Pienāca diena, kad Sauls tika atmests pavisam. Kādā kaujā viņš izdarīja pašnāvību, lai nenokļūtu gūstā. Pēc šī notikuma izraēlieši aicināja Dāvidu oficiāli kļūt par viņu ķēniņu, kaut faktiski viņš jau bija ķēniņš no tā brīža, kad Dievs viņu bija iecēlis jeb svaidījis.
Arī mūsu valstī šodien ir pozīcija un opozīcija. Ir tie, kuri apspiež un ir tie, kurus apspiež. Ir tie, kuriem kristīgās vērtības un principi ir pirmā vieta, un ir tie, kas min ar kājām visu, kas ir šķīsts un svēts. Garīgā pasaulē Dievs jau ir pieņēmis lēmumu – šī bezdievīgā vara ir atcelta, taču, līdzīgi kā Dāvidam ar Saulu, “Sauls” joprojām patur gan nodokļus, gan finansējumu no ārvalstīm, no globālām struktūrām, gan visus represīvos orgānus, visu valsts varu, turpretī opozīcijai nav nekā. Taču opozīcijas cilvēki, kas joprojām stāv par kristīgām vērtībām, tie, kas tic, ka ir Dievs un ir taisnīga Dieva tiesa, tie, kas joprojām tic Dieva svētītai Latvijai, ar viņiem ir Dievs. Šie cilvēki tiešām dara pārgalvīgas, drosmīgas lietas. Viņi ir tie, kas nav salūzuši, viņi nenokar galvas paklausībā tumsas varām, viņi turpina ticēt un strādāt. Tie ir dažādi savas valsts pilsoņi, Latvijas patrioti, tās ir dažādas partijas, opozīcijas partijas, tie ir dažādi cilvēki arī esošajā valdībā, tie ir nesalauzti kristieši draudzēs, tie ir nesalauzti mācītāji. Dievs garīgajā pasaulē jau ir pieņēmis un izteicis Savu lēmumu – tieši jūs nomainīsiet šo bezdievīgo varu un notiks kā notikumā ar Saulu un Dāvidu, ja vien jūs saglabāsiet savu ticību, būsiet izturīgi un pacietīgi līdz galam. Kad Dāvids kļuva par ķēniņu, tam sekoja Izraēla zelta laikmets – Dāvida laikā un viņa dēla Salamana laikā. Latvijai ir bijuši maz brīvības brīži un, lai cik utopiski tas neskanētu, es joprojām ticu, ka Latvijas zelta laikmets vēl ir tikai priekšā un ka viss ir mūsu pašu rokās – mēs to celsim un veidosim – mūsu Latviju, mūsu valsti! Dievs ir ar mums, Dievs ir ar Tevi! Dievs, svētī Latviju!
Latvija pirmajā vietā.