Jaunākie dati, ko publicējis Anglijas Izglītības departaments, sniedz ieskatu valsts demogrāfiskajās pārmaiņās, atklājot, ka britu izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars jaunākajās paaudzēs turpina samazināties.

Saskaņā ar 2025./2026. mācību gada datiem skolēnu īpatsvars, kuri klasificēti kā baltādainie briti (White British), pirmo reizi ir noslīdējis zem 60%. Vienlaikus etnisko minoritāšu skolēnu īpatsvars sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – gandrīz 39%. Statistika rāda, ka pārmaiņas Anglijas skolās notiek ļoti strauji. Ja vēl 2015./2016. mācību gadā baltādainie briti veidoja 70% no visiem skolēniem, tad tagad viņu īpatsvars sarucis līdz 59,7%.

Visstraujākās pārmaiņas notikušas pirmskolu iestādēs. Ja 2016./2017. mācību gadā baltie britu bērni veidoja 69%, tad pašlaik viņu īpatsvars ir samazinājies līdz 47%. No 101 pašvaldības, par kuru pieejami dati, vairāk nekā pusē baltie britu bērni jau ir mazākumā. Savukārt Lūtonā, Koventrijā un atsevišķos Birmingemas un Bredfordas rajonos viņi veido tikai aptuveni 10% vai pat mazāk no visiem bērnudārzu audzēkņiem.

Līdztekus etniskā sastāva pārmaiņām mainās arī valodu lietojums. Gandrīz 22% Anglijas skolēnu vairs nelieto angļu valodu kā savu pirmo valodu. Pirms desmit gadiem šis rādītājs bija 18%. Tas nozīmē, ka vairāk nekā vienam no pieciem skolēniem angļu valoda vairs nav dzimtā vai galvenā saziņas valoda.

Pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu īpatsvars bija būtiski samazinājies, un pastāvēja risks, ka latvieši savā valstī var kļūt par minoritāti. Pēc 1990. gada 4. maija šo tendenci izdevās mainīt. Ja netiks ierobežota masveida migrācija no trešajām valstīm, pastāv risks, ka nākotnē arī Latvija varētu nonākt līdzīgā situācijā.