Vakar, 11.oktobrī, 14.Saeimas vēlēšanās no 12. saraksta ievēlētais partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) līderis Ainārs Šlesers vērsās Valsts Drošības dienestā (VDD) ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu par apzinātu nepatiesu izdomājumu tīšu izplatīšanu masu saziņas līdzeklī, kā rezultātā ir celta neslava, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 157.panta otrajā daļā.

Iesniegumā VDD priekšniekam Normundam Mežvietam teikts, ka 2022.gada 30.septembrī, organizētā veidā, praktiski visās Latvijā pieejamās interneta ziņu vietnēs vienlaicīgi, tika izplatīta ziņa, kurā tika apgalvots: “Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākiem rietumvalstu politiķiem, tai starpā Saeimas deputāta amata kandidātam Aināram Šleseram ir maksājis no 1,5 līdz diviem miljoniem eiro gadā, intervijā “Youtube” kanālā “Solodnikov” apgalvo laikraksta “Novaja Gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs.” Tāpat šāda satura ziņa tika publicēta arī nra.lv un jauns.lv portālos. Vairāki plašsaziņas līdzekļi savās publikācijās atsaucās uz ziņu aģentūru LETA, kura šādu ziņu esot publicējusi 2022.gada 30.septembrī plkst. 21:17.”

Iesniegumā VDD priekšniekam Ainārs Šlesers vērš uzmanību uz iepriekšminētās ziņas izplatīšanas visaptverošo veidu, t.i. 30.septembra vakarā, īsi pēc plkst. 21.00, faktiski visos nacionālajos medijos – TVNET, TV3, NRA un nacionālajā ziņu aģentūrā. No kā izriet, ka faktiskais mērķis bija izplatīt ziņu pēdējā brīdī pirms vēlētāju izvēles izdarīšanas, par kuru kandidātu balsot vai gluži pretēji nebalsot, ietekmējot vēlētāju izvēli vismaz tādā mērā, lai vēlētāji nebalsotu par Aināru Šleseru, kas liecina par ieceres organizēto raksturu un augsto koordinētības pakāpi.

Iesniegumā teikts: „Šāda centralizēti organizēta kampaņa tika īstenota ar mērķi iejaukties Latvijas vēlēšanās un ietekmēt tās rezultātus. Vēlētājiem dienu pirms vēlēšanām masveidā tika izplatīta neīsta ziņa un tika radīts priekšstats par politiķa saistību ar ārvalsts – agresorvalsts, vadītāju, lai panāktu kļūdaina priekšstata izveidošanos un vēlētāji atturētos no savas izvēles izdarīšanas par šo politiķi un tā pārstāvēto partiju.” Ainārs Šlesers uzskata, ka kaitējums nodarīts ne vien viņam personīgi, bet arī viņa ģimenei un partijai, tajā skaitā citiem deputātu kandidātiem, arī valsts interesēm, apdraudot vēlētāju tiesības izdarīt izvēli par deputātu un partiju brīvās vēlēšanās. Nav šaubu, ka šī nepatiesā ziņu sasniedza ļoti plašu cilvēku skaitu, kāds arī bija organizatoru mērķis.

Iesniegumā, kurš drīzumā nonāks arī KNAB un SAB lietvedībā Ainārs Šlesers uzsver: „Tā kā esmu politiķis, kurš nepārprotami ir paudis savu negatīvo attieksmi pret karu Ukrainā, un ņemot vērā arī sabiedrības absolūtā vairākuma kategorisko nosodījumu šādai Krievijas rīcībai, tad jebkādu šādu nepatiesu apgalvojumu izteikšana par politiķi, radot iespaidu par politiķa finansiālo atkarību no Putina, ir politiķa reputāciju graujoša.”

Atbilstoši Priekšvēlēšanas aģitācijas likuma 1.panta 3.punktam, priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu.

Ņemot vērā minēto, iepriekš norādītajās plašsaziņas līdzekļu publikācijās ievietoti aģitācijas materiāli priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma periodā pirms 14.Saeimas vēlēšanām, kuri satur netiešu aicinājumu balsot pret Saeimas deputāta kandidātu Aināru Šleseru, šā likuma izpratnē ir uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitāciju. Ziņas izplatīšanai apzināti tika izvēlēta diena pirms vēlēšanām, lai Ainārs Šlesers nevarētu reaģēt un aizstāvēties pret tās saturu. Pirmkārt, tam atlika pārāk maz laika, otrkārt – Aināra Šlesera iebildumus, pieteikumus vai noraidījumus, neizplatīja neviens plašsaziņas līdzekļu kanāls, jo tie veidoja formālu atbilstību priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumam – dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā neveikt aģitāciju.