ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabarda 18.jūlijā aicināja sākt kriminālizmeklēšanu pret vairākām Obamas administrācijas amatpersonām, kuras, pēc viņas teiktā, apzināti izplatījušas nepatiesu informāciju par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Viņa apsūdz šos cilvēkus par dalību “nodevīgā sazvērestībā”, lai ietekmētu politisko procesu un diskreditētu Donaldu Trampu.

Gabarda atsaucas uz izlūkošanas ziņojumu, kurā norādīts, ka ārvalstu spēki neizmantoja kiberuzbrukumus, lai mainītu vēlēšanu rezultātus. Viņa apgalvo, ka augsta līmeņa amatpersonas — tostarp bijušais CIP direktors Džons Brenans, FIB vadītājs Džeimss Komijs un izlūkdienestu vadītājs Džeimss Klepers — apzināti manipulējuši ar informāciju un maldinājuši sabiedrību, radot ilūziju par Trampa kampaņas sadarbību ar Maskavu.

Lai gan sākotnējie apgalvojumi par Krievijas iejaukšanos izraisīja plašas izmeklēšanas un sabiedrības satraukumu, vēlākajos ziņojumos netika konstatēti pierādījumi, ka būtu notikusi balsojumu viltošana vai tieša ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Arī Hilarijas Klintones kampaņas pārstāvji atzina, ka nav atrasti dati par hakeru iejaukšanos vēlēšanu sistēmā. Gabarda uzskata, ka visa “Krievijas sazvērestība” bijusi politiski motivēta dezinformācijas kampaņa, un vainīgajiem jāstājas likuma priekšā.

Latvijā valdošajai varai jau ierasta prakse visas valdības neizdarības un trūkumus skaidrot ar “Krievijas draudiem” vai piesaukt “Krievijas atbalstītājus”. Līdzīgu pieeju savulaik izmēģināja arī ASV Demokrātu partija, taču sabiedrība tam nepadevās un Tramps tika atkārtoti ievēlēts par prezidentu. Jautājums paliek: kādam faktam vai informācijai Latvijā būtu jānonāk atklātībā, lai sabiedrība pārstātu nekritiski pieņemt šādu retoriku un sāktu ieraudzīt patiesos iemeslus lielajām problēmām?