ACULIECINIEKI. MĒS VISU LAIKU CENŠAMIES IZDZĪVOT. NO SALONA IENĀKUMIEM PĀRTIEK VISA MANA ĢIMENE – ES VĪRS UN 4 MŪSU BĒRNIŅI.

RUNĀ MANIKĪRA SALONU ĪPAŠNIECES.

Evita (Manikīra salona īpašniece):

„Salonu vadu jau divus gadus, esam jau ieguvuši klientu uzticību, kvalitāti, klienti atgriežas. Mēs strādājam tiešām ar lielu atdevi un ir izveidojusies arī komanda. Viss gāja labi līdz šim brīdim. Pavasarī, kad valstī tika noteikti ierobežojumi, sākās problēmas – vienu brīdi mēs varējām strādāt, tad atkal nē, tad atkal distances un citas lietas. Darba vietu aprīkojām ar organiskajiem stikliem. Sākoties vajadzībai pēc 2m distances, salonā kļuva par vienu darba vietu mazāk, kas nozīmē mazākus ienākumus. Ja jāpielāgojas, mēs vienmēr to darām, taču rezultātā mēs tāpat nevaram strādāt!

Mēs visu laiku cenšamies izdzīvot. No salona ienākumiem pārtiek visa mana ģimene – es, vīrs un mūsu 4 bērniņi. Ģimenē pelnu tikai es un vēl man ir 9 cilvēku komanda, kas strādā. Ir meitenes, kas ir atbraukušas no laukiem un uzsākušas darbu Rīgā, pašas īrē sev dzīvokli un sevi apgādā. Ja viņām darbs salonā apstājas, viņām nav par ko dzīvot! Ciešam pilnīgi mēs visi!”

Anna (manikīra salonu īpašniece)

„Šobrīd esošā situācija valstī ir smagi ietekmējusi daudzus uzņēmējus, tajā skaitā arī mani. Vīrusa izplatības sākumā bija nedaudz jūtama lejupslīde – mazāk klientu, lielāka uzmanība tika pievērsta, lai cilvēki justos droši salonā (dezinficēšana, 2m distance, retāks pieraksts), taču vēlāk, kad aizliedza strādāt, lejupslīde jeb biznesa apstādināšana salonam lika sarukt par 80%, kas ir milzīga, kritiska, gandrīz vai bankrotēšana. Daļa meiteņu, kas strādā,  ir savu ģimeņu apgādnieces, un viņas palika bez ienākumiem vai ar ļoti minimāliem / smieklīgiem ienākumiem. Pabarot sevi, kur nu vēl bērnus – nav iespējams. Tādēļ meitenes sāka jau domāt par darbu citviet, protams, arī kolektīvs saruka. Atsākoties decembrim, kad varēja strādāt, visas viegli uzelpoja un strādāja, taču tas atkal nebija uz ilgu laiku – 21.12. atkal viss slēgts un varam tikai domāt, kā nopelnīt elementārām pamatvajadzībām.

Manikīra speciālistu sfērā šobrīd ir manāms sašutums un neizpratne par to, kas notiek valstī un kā izdzīvot, un arī iekrājumi ir jau beigušies. Vai ir nepieciešams pārkvalificēties uz citu sfēru?

Es uzskatu, ka ar aizliegumu strādāt skaistumkopšanas nozarei, vīrusa izplatība nesamazināsies, jo skaistumkopšanas nozarē meistari veic ļoti daudz un dažādus preventīvos pasākumus, lai procedūra būtu maksimāli droša, kas arī ir bijis pirms vīrusa sākšanās.

Uzskatu, ka valsts nepamatoti rīkojas ieviešot šādus ierobežojumus, jo Satversmē ir skaidri rakstīts, ka katram ir tiesības uz darbu un, ja mēs kā manikīra meistari varam nodrošināt pilnīgi drošu pakalpojuma sniegšanu, tad kāpēc mums aizliedz godīgi strādāt nekompensējot to?”