Šo raksta ārsts Pāvels Naumovs: Šodien pieņēmu ambulatorus pacientus. Bija daudz cilvēku ar ielaistām hroniskām slimībām. Viņus visus  pārņēma bailes. Visi teica, ka ģimenes ārsti neatbild uz zvaniem un citādi nevar ar tiem sazināties. Mierināju. Devu cerību. Samīļoju katru. Hipokrāta zvērests ir iekalts sirdī….

Vakarā iebraucu automazgātuvē, lai nomazgātu mašīnu. Nepamanīju, ka bija jau vēlu, ap 22:15. Tūlīt piebrauca netrafaretā mašīna, no kuras izkāpa divi policisti – viņš pilnā aprīkojumā un viņa ar protokolu mapi. Prasīja, ko es šeit daru un vai esmu lasījis MK kaut kādus tur noteikumus…

Pateicu, ka esmu ārsts un nesen beidzās garā darba diena. Viņš prasīja pierādījumu. Parādīju Latvijas Ārstu Biedrības biedra apliecību. Viņa prasīja, vai darba vieta var apliecināt, ka biju darbā…..

Jutos, ka murgainā sapnī, ka kaut kādā izdomātā traģikomiskā šovā. Beidzot mani izdzina no automazgātuves.

Ko es gribēju ar visu šo teikt? Mīļie labās gribas cilvēki! Mums ir jāturās kopā! Plecs pie pleca! Paldies kovidgenocīdam: tas palīdzēja saprast “who is who”, atdalīt gaismas cilvēkus no ļaunuma darītājiem un tumsas uzturētājiem.

Es stāvēju un skatījos divu policistu acīs, bet viņi skatījās uz savām rokām un mapi ar protokoliem…..

Visa cieņa Pāvelam! Vēl ir daudz latvieši ar nesabojātu sirdsapziņu, drosmi, tuvākā mīlestību un patriotismu. Šādus cilvēkus šodien varam saukt par mūsdienu varoņiem, kuru piemēram sekos masas!