Draugi! Šonakt sapņoju netipisku sapni, reālās krāsās. Es un mani domu biedri, kurus nevaru identificēt, mana komanda, tikām valdības vajāti. Mums bija jāslēpjas un jāmeklē patvērums. Tiklīdz ar savu kustību nonācām upē, uz ūdens, tā atnāca miera un drošības sajūta. Vietām upe izsīka vai pat dīvainā kārtā vienkārši beidzās un tūlīt bija atkal briesmas un attiecīgas izjūtas. Taču mēs zinājām, ka upei kaut kur jāturpinās, un pēc neilgas meklēšanas pa sauszemi, mēs katru reizi atkal atradām kaut mazu, bet plūstošu ūdenskrātuvi, pa kuru peldot uz peldlīdzekļa atkal bijām drošībā. Un pats interesantākais – mēs peldējām garām kādai mājai, uz kuras bija uzraksts – Viņķele! Mēs mierīgi papeldējām garām, un es pie sevis nobrīnījos – wow, mēs te viņiem deguna galā, bet mēs drošībā.