VAI SLIMNĪCĀS VAR PIETEIKTIES PAR BRĪVPRĀTĪGO?

Vairāki cilvēki pie maniem rakstiem ir izteikuši komentāru, ka man vajadzētu aiziet uz kādu no slimnīcām, kur ārstējas cilvēki ar kovidu, un pastrādāt tur. Kādi ļaudis ir satraukušies, ka es nepārspīlēju saslimšanu ar kovidu un nāves gadījumus, kā to dara oficiālie mediji, tādēļ, viņuprāt, “man vajadzētu ielūkoties kādā no kovidslimnieku palātām”. Arī ziņu virsraksti mudina aiziet, piemēram, uz izolācijas boksiem un paskatīties, kāda ir situācija. Ņēmu ieteikumus vērā un lūkoju, vai ir iespējams pieteikties par brīvprātīgo kādā no Rīgas slimnīcām.

Vispirms uzrunājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS). Uz jautājumu, vai cilvēkam, kuram nav medicīniskā izglītība, būtu iespējams tur pastrādāt, Gaiļezera stacionāra informatore telefonsarunā atbildēja: “Mūsu slimnīca brīvprātīgos tagad neņem.” Viņi pieņemot tikai uz vakancēm. Zvans tika pāradresēts sekretārei, kura apstiprināja iepriekš teikto: “Nu, vienīgi, ja jums ir medicīniskā izglītība. [Mēs pieņemam] tikai ar medicīnisko izglītību.” Tātad – saņēmām noliedzošu atbildi.

Varbūt citur mums ļaus palīdzēt kā brīvprātīgajiem? “Nē, mums slimnīcā nav tāda prakse, ka mēs pieņemtu brīvprātīgos,” skanēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atbilde, paskaidrojot, ka cilvēki bez medicīniskās izglītības var formēties darbā par sanitāriem, kā uz vakanci. Telefonsarunā sieviete atzina: “Ir vakances gan kovida nodaļās, gan citās slimnīcas struktūrvienībās. Pirms tam notiek instruēšana, darbā ievadīšana. Ir dienas darbs, ir diennakts darbs,” sieviete paskaidroja. Tātad, pat piesakoties par sanitāru, lai tiktu palīdzēt kovida slimniekiem, būtu jāiziet plaša un laikietilpīga instruktāža, un nav zināms, kad būtu iespējams tikt pie darīšanas.

Savukārt, RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (TPSC) uz jautājumu, vai viņi pieņem brīvprātīgos, mums atbildēja: “Mēs par katru darbinieku tikai priecātos, bet kā brīvprātīgajam Jums vienalga ir jānoformē [darba līgums]. Ir [jānokārto] šīs juridiskās lietas, jāsaprot, uz cik ilgu laiku Jūs nākat. Ir tomēr jāslēdz līgums.” Sieviete piebilda, ka visvairāk darbinieku ir nepieciešami pie pacientu aprūpes, un esošais personāls sākot izsīkt. “Katrā nodaļā ir gan kovida pacienti, gan parastie pacienti. Nodaļā ir divi gali, un strādā gan ar parastiem, hroniskiem pacientiem, jo nekas nav atcēlies, un vēl plus klāt ir kovida pacienti.” Sieviete apstiprināja to, ka kovida pacienti ir izolēti, taču neatrodas atsevišķā nodaļā. Tātad – brīvprātīgais darbs tikai uz līguma pamata. 

Tātad vakances ir, kā vienmēr bijušas, brīvprātīgos neviens nemeklē, bet ja, kādam ir sapnis un stipra vēlme pastrādāt bez maksas, kā brīvprātīgam, tad, ja paveicas, varbūt var izcīnīt savu vietu kādā iestādē, bet tikai ar darba līgumu. Tas nozīmē reālu darbu ar  maiņām, grafiku, pilnu atbildību un neatbilst vārdam “brīvprātīgais”, kurš var palīdzēt brīvajā laikā.

Ir arī kāda neliela, taču laba ziņa. Iepriekš rakstā “NOSKAIDROSIM PATIESĪBU PAR NOTIEKOŠO MEDICĪNAS IESTĀDĒS” Edīte pastāstīja par kādu cilvēku, kurš ārstējas minētajā TPSC Upeslejās, un viņš atrodas viens pats nodaļā, ir atslēgta siltumenerģijas piegāde, cilvēks salst. Saruna ar RAKUS pārstāvi apstiprināja šos vārdus: “Tur bija problēmas ar apkuri, bet tas ir novērsts. Tur sabojājās apkures katls, kas tagad ir nomainīts un viss ir kārtībā.” Vismaz prieks par to! Prieks, ka mūsu informācijas avoti ir uzticami, un cilvēks vairs nesalst.