Vācijā klimata politika kļūst arvien radikālāka. Vides ministra, sociāldemokrāta Karstena Šneidera izstrādātajā “Klimata aizsardzības programmā 2030” paredzēts ne tikai samazināt emisijas, bet ieviest īpašu metāna mērīšanas sistēmu liellopiem, proti, kontrolēt un analizēt gāzes, kas rodas govju gremošanas procesā, kā arī selektīvi audzēt govis ar mazāku izmešu apjomu. Mērķis ir ambiciozs – līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 65% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet līdz 2045. gadam panākt pilnīgu klimata neitralitāti.

Arī autovadītājiem nāksies pielāgoties. No 2035. gada plānots aizliegt jaunu iekšdedzes dzinēju auto reģistrāciju, bet līdz 2040. gadam elektroauto būtu jāsastāda aptuveni 70% no visām Vācijas automašīnām. Tas neraugoties uz to, ka ES mīkstinājusi šo prasību pēc Vācijas pašas lūguma. Elektroauto iegādei valsts apsolījusi subsīdijas līdz 6000 eiro, kamēr benzīna cenas turpinās kāpt CO₂ nodokļa dēļ. Plāns paredz arī infrastruktūras uzlabojumus, lai veicinātu pārvietošanos ar velosipēdu, kājām un vilcienu.

Jāatzīmē, ka 2025. gadā vien Vācija klimata aizsardzības pasākumiem iztērēja 59,5 miljardus eiro — laikā, kad valsts budžets jau tā ir ar deficītu un ekonomika izjūt nopietnu spiedienu.

Jautājums ir ne tikai par klimatu, bet arī par saprātu un samērīgumu. Vai ceļš uz klimata neitralitāti tiešām ved caur arvien smalkāku regulējumu un milzīgiem tēriņiem, kamēr sabiedrībai nākas rēķināties ar pieaugošām izmaksām?