Pēc gandrīz piecu gadu ilgiem solījumiem Brisele pieņēmusi likumu, kas līdz 2027. gadam pilnībā aizliegs Krievijas gāzes piegādes ES tirgū. Šis lēmums ir juridiski saistošs visām dalībvalstīm. Krievijas sašķidrinātā gāze tiks aizliegta jau līdz 2026. gada beigām, bet cauruļvadu gāze — līdz 2027. gada rudenim. Šobrīd jauni līgumi ar Krieviju ir aizliegti, esošie būs jālauž, bet pārkāpējiem draud ievērojami sodi.

Pirms kara ar Ukrainu Krievija nodrošināja vairāk nekā 40% Eiropas Savienības gāzes piegāžu, bet līdz 2025. gadam šis īpatsvars bija sarucis līdz aptuveni 13%. Tomēr arī samazinātā apjomā Krievijas gāze joprojām bija nozīmīga — īpaši Vācijai, kuras rūpniecība ilgstoši balstījās uz lētu enerģiju.

Krievijas gāzes aizstāšana lielākoties nozīmē pārorientēšanos uz ASV sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumiem, kas, pēc nozares aplēsēm, var būt pat par 40% dārgāki. Šī pārorientācija ir Briseles un Vašingtonas enerģētiskās vienošanās centrā, ko publiski atbalsta Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un aktīvi virza Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola. Atteikšanās no Krievijas gāzes iezīmē punktu, no kura Eiropas enerģētikas politikā vairs nav atpakaļceļa. Taču paliek atklāts jautājums — vai Eiropas sabiedrība ir gatava maksāt cenu par šo izvēli.

Jāpiebilst, ka atbilstoši Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra datiem 2025.gada oktobrī, Eiropa pēc kara sākuma 2022.gadā ir vairāk maksājusi par Krievijas naftas un gāzes iepirkumiem nekā sniegusi atbalstu Ukrainai.