Brisele nenogurstoši atkārto, ka karš Ukrainā ir cīņa par brīvību un demokrātiju. Tomēr trīs ar pusi gadus pēc Krievijas iebrukuma ES valstis joprojām katru mēnesi pārskaita Maskavai ap miljardu eiro par gāzes un naftas importu.

The Sunday Times ziņo, ka 2025. gada augustā Eiropas maksājumi Krievijai par energoresursiem sasniedza 1,1 miljardu eiro, bet gada laikā – vairāk nekā 16 miljardus. Lai gan Brisele lepojas ar 90% samazinājumu Krievijas ogļūdeņražu iepirkumos, atlikusī daļa joprojām nodrošina Kremļa kasi. Iemesls ir politisks – Eiropas klimata dogma ir padarījusi to par atkarīgu un nekonkurētspējīgu reģionu. Gāzes ieguve Vidusjūrā, ogļu ieguve Polijā vai ogļūdeņražu izmantošana Ungārijā ir ierobežota ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet atteikšanās no kodolenerģijas ir vairojusi ārējo atkarību.

Kopš 2022. gada marta 17 ES valstis Krievijai par energoresursiem ir samaksājušas vairāk, nekā sniegušas palīdzību Ukrainai. Piemēram, Francija pārskaitījusi Maskavai 16 miljardus eiro, bet palīdzībai Kijivai – 17 miljardus. Spānija samaksājusi 10 miljardus eiro, palīdzībai atvēlot 6 miljardus, savukārt Beļģija – 14 miljardus eiro, pret tikai 5 miljardiem palīdzības Ukrainai.

Liela daļa Krievijas degvielas Eiropā nonāk netieši – pēc pārstrādes Indijā vai Turcijā. Lielbritānija, kas aizliedza Krievijas jēlnaftu, tomēr iegādājusies vairāk nekā 3 miljardus eiro vērtus produktus, kuru izcelsme ir Krievijā. Kopumā ES kopš 2022. gada gāzes importam iztērējusi ap 380 miljardus eiro, no kuriem 83 miljardi samaksāti Krievijai. Tas pierāda, ka, pat samazinoties apjomiem, nauda turpina plūst uz Maskavu.

Tā vietā, lai attīstītu savus resursus un mazinātu atkarību, Brisele ir upurējusi enerģētisko drošību ideoloģijas vārdā. Rezultātā, kamēr tiek runāts par “stratēģisko neatkarību”, Eiropas maksājumi turpina uzturēt kara mašīnu, kuru tā it kā cenšas sakaut.

9.oktobrī Saeimā koalīcija uzspieda pieņemt Eiropas Zaļā kursa likumus, kas Latvijai līdz 2050.gadam var izmaksāt vairāk nekā 30 miljardus eiro.