Kamēr liela daļa Rietumu valstu atsakās no fosilā kurināmā, jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps drosmīgi paziņojis, ka ASV plāno pēc iespējas pilnīgāk izmantot naftu vai kā viņš to dēvē – “šķidro zeltu”.

Daži no Lielbritānijas labējā jeb konservatīvā spārna komentētājiem ir izteikušies, ka Trampa ievēlēšana būs “ievērojams trieciens zaļajiem krustnešiem” un pauž cerības, ka pārmaiņas ASV radīs ķēdes reakciju arī Eiropas valstu pusē. Tā kā britu vēlētāji beidzot sāk aptvert, kas tiek upurēts zaļo mērķu vārdā, iespējams, viņi aizvien vairāk pievērsīsies Trampa teiktajam. Britu politiskā žurnāliste Izabela Oukešota izteikusies, ka “ja miljoniem cilvēku sāks apšaubīt, vai ir jēga atteikties no fosilā kurināmā un pārvērst skaisto dabu jaunu kabeļu, vēja turbīnu un milzu saules paneļu jūklī, Lielbritānijas valdošajai Leiboristu partijai draud politiskā katastrofa.

Zaļo mērķu programmas var apstāties ne tikai Apvienotajā Karalistē. Dānijas vēja turbīnu uzņēmumu Ørsted un Vestas akciju vērtība pēc ziņām par Trampa uzvaru samazinājās attiecīgi par 11 un 10%, un zaudējumi jau šobrīd ir mērāmi miljardos.

Arī atjaunojamos energoresursus atbalstošais žurnāls Recharge uzreiz pēc vēlēšanām publicēja rakstu, kur tika pausts, ka Tramps ir “sliktākais scenārijs” vēja enerģijas uzņēmumiem, un uzskata, ka tagad viņš būs “lielāks izaicinājums” Eiropas nozarei nekā savas pirmās prezidentūras laikā.

Pārmaiņas kopš ASV prezidenta vēlēšanām radikāli ietekmēs visu Eiropu un nejēdzīgās klimata prasības, kuras pat ASV turpmākajos gados neplānos ievērot. Klimata mērķi būs smaga nasta Eiropas valstīm, ja tās nemainīs esošo Zaļo kursu. Valstis, kas nespēs salāgot pielāgošanos klimata pārmaiņām ar savām finansiālajām iespējām audzēs savu nacionālo parādu un zaudēs ekonomisko potenciālu.