Apvienotajā Karalistē kopš 2010. gada dzimstības līmenis ir samazinājies par 18,8%, kas ir sliktāk nekā jebkurā citā G7 valstī jeb tā sauktajā Lielajā septītniekā, kurā ietilpst Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV.

Kopumā daudzas attīstītās valstis saskaras ar līdzīgām problēmām. Samazinoties dzimstības līmenim, pieaugošais pensionāru skaits galu galā pārsniegs darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, kas var radīt nopietnas ekonomiskās un sociālās problēmas. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess to nesen atkārtoti uzsvēra kā iemeslu, lai ne tikai atļautu, bet pat veicinātu masveida migrāciju.

Viena no Eiropas valstīm, kas mainījusi šo tendenci, ir Ungārija. Šeit dzimstības līmenis ir palielinājies no 1,2 2010. gadā līdz 1,6 bērniem 2021. gadā pēc tam, kad tika ieviesti dažādi pasākumi, kuru mērķis ir palielināt dzimstību. Piemēram, Ģimenes mājokļa pabalstu programma, kas piedāvā ievērojamu finansiālu atbalstu ģimenēm mājokļa iegādei. Tāpat mātes, kuras audzina četrus vai vairāk bērnus, ir atbrīvotas no ienākuma nodokļa uz mūžu. Laulāti pāri var saņemt aizdevumus ar zemiem procentiem, un aizdevumu summa palielinās atkarībā no bērnu skaita. Iepriekšminētie pabalsti ir saistīti ar laulībām, kā rezultātā ievērojami pieauguši gan laulību, gan dzimstības rādītāji. Ungārijā pēdējo desmit gadu laikā ir bijis visaugstākais dzimstības pieaugums ES.

Latvija iedzīvotāju pieauguma rādītājos ir pašā sliktākajā vietā visā Eiropas Savienībā, un valstis, kuras neatbalsta masveida imigrācijas politiku, arī ir sliktākā stāvoklī. Tomēr Ungārijas piemērs parāda, ka dzimstības rādītājus ir iespējams uzlabot ar valsts atbalsta pasākumiem ģimenēm.