Gadiem ilgi Eiropas Savienība bija pārliecināta, ka tās liberālā un demokrātiskā programma galu galā novirzīs Gruziju un Moldovu no Kremļa “orbītas” uz Rietumiem. Turklāt šo pārliecību vairoja aptaujas, kas liecināja, ka abās valstīs ir liels balsu vairākums par dalību ES.

Tomēr šonedēļ notikušās vēlēšanas liecina, ka šī optimistiskā ES vīzija kļūst arvien nepārliecinošāka. Moldova 20.oktobrī nobalsoja par izmaiņām konstitūcijā, kas nākotnē paredz dalību ES, tikai ar minimālu balsu pārsvaru jeb 50,4%, Savukārt Gruzijā partija “Gruzijas sapnis”, kurai 26.oktobrī tiek prognozēta uzvara, gatavojas īstenot konservatīvu programmu, kas padarītu dalību ES neiespējamu. Jau tagad valstī ir pieņemti ierobežojumi Rietumu finansētām nevalstiskajām organizācijām, masu medijiem un genderideoloģiju pārstāvošām kopienām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, komentējot vēlēšanu rezultātu, apgalvoja, ka negatīvais vēlēšanu iznākums ir Krievijas netīro triku rezultāts, un apsolīja, ka Brisele turpinās darbu, lai panāktu Moldovas iestāšanos blokā.

Jāatzīmē, ka Moldovai, kas ir viena no nabadzīgākajām un korumpētākajām Eiropas valstīm un kurā ir aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju, 2022. gada jūnijā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, un šā gada jūnijā ES sāka pievienošanās sarunas.

Protams, Krievijas maigā vara arī spēlē savu lomu neuzticībā ES, tomēr Briseles ierēdņiem grūti pieņemt, ka vērtības var būt svarīgākas par ekonomiskajiem labumiem. Austrumeiropas valstis atbaida kreisi liberālā ideoloģija, kuru uzspiež Eiropas institūcijas, tādēļ šajās valstīs “neviens nepērk” Eiropas liberālismu.