Jaunie valdības pasākumi, kuru mērķis ir padarīt bērnu radīšanu pieejamāku, ietver nodokļu atvieglojumus jaunajiem vecākiem, talonus bērnu aprūpes apmaksai, pensiju palielināšanu, sociālo iemaksu samazināšanu un minimālās algas paaugstināšanu. Plānā ir iekļauti arī jauniešiem pieejami mājokļi un finansiāls atbalsts mākslīgai apaugļošanai. Grieķija patlaban bērnu dzimstības veicināšanas pasākumiem tērē aptuveni 1 miljonu eiro gadā.

Dzimstība Grieķijā 2022. gadā sasniedza zemāko līmeni gandrīz pēdējos simts gados, un tā iemesls bija parādu krīze, taupības pasākumi, emigrācija un jauniešu attieksmes maiņa. Savukārt šogad tā jau ir uzlabojusies – 1,264 dzimušie uz vienu sievieti vairāk nekā 2023. gadā. Premjerministrs Kiriakos Mitsotakis ir nosaucis dzimstības samazināšanos par valsts apdraudējumu un “bumbu ar laika degli” attiecībā uz pensijām.

Jāpiebilst, ka Grieķija joprojām nav atguvusies no ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda 2009.-2014. gadā ieviestajiem taupības pasākumiem, kas iznīcināja vienu ceturtdaļu valsts ekonomikas, izraisot masveida bezdarbu un daudziem jauniem grieķiem vienkārši pametot valsti.

Latvijā jau piekto gadu ir dzimstības antirekordi, bet Labklājības ministrijas pārstāvis uzskata, ka finansiāls atbalsts nav tik svarīgs mūsu valsts dzimstības veicināšanai. Valdībai nav pat plāna palielināt sociālās aizsardzības finansējumu ģimenēm ar bērniem, tādēļ Daudzbērnu ģimeņu asociācijas vadītāja norāda, ka valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm salīdzinoši ar vecākiem bez bērniem būs mazāks.