Sociāldemokrātu grupa Briselē nav apmierināta ar Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas plāniem par portfeļu sadalījumu jaunajā ministru kabinetā. Vienkāršiem vārdiem sakot, kreisi liberālos politiķus ļoti satrauc Leienas plāns izveidot ceturto izpildvaras viceprezidentūru un piešķirt to Itālijas konservatīvam kandidātam, bijušajam ES lietu ministram Rafaelam Fitto. Tas nozīmē, ka pirmo reizi Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai būtu vieta ES izpildvaras augstākajā lokā.
Kad parādījās ziņas par iespējamo Fitto iecelšanu, liberālā partija “Renew Europe” to nekavējoties nosauca par “nepieņemamu un politiski nesaprotamu”, savukārt Zaļie paziņoja, ka, ja kādam, tad tieši viņiem būtu bijis jāpiešķir šis amats, jo viņu papildu balsis panāca fon der Leienas pārvēlēšanu. “Galēji labējā” politiķa iecelšana viceprezidenta amatā “apzināti grautu demokrātisko un proeiropeisko koalīciju”, apgalvoja Zaļie.
Tagad sociālisti ir pievienojušies abām pārējām liberālajām grupām ar ultimātu, draudot sagraut “Urzulas koalīciju”, ja viņu prasības netiks izpildītas. Sociāldemokrāti tāpat ir neapmierināti par izredzēm ieņemt tikai četras vietas topošajā 27 deputātu Komisijā, lai gan viņi ir otrā lielākā partija EP, salīdzinot ar fon der Leienas centriskās Eiropas Tautas partijas grupas 15 vietām.
Fon der Leiena varētu mainīt savu viedokli par Fitto iecelšanu par izpildvaras viceprezidentu, taču viņai jāizlemj, kas būs izdevīgāk – atteikt kreisajiem liberāļiem vai atkal nodot konservatīvo Itālijas premjerministri Meloni.
Jāatgādina, ka liberālās un zaļās partijas zaudēja atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un konservatīvās partijas vairoja savu vietu skaitu. Tā vietā, lai īstenotu vēlētāju vēlmi atteikties no Zaļā kursa un liberālās imigrācijas politikas, Eiropas Parlaments arvien naidīgāk izturas pret konservatīvajām partijām un politiķiem. Sociālisti, kas apvaino konservatīvos politiķus demokrātijas principu neievērošanā, paši ierobežo citu partiju pārstāvjus no iespējas piedalīties vadības lēmumu pieņemšanas procesā. Demokrātija kreisajiem liberāļiem ir izdevīga tikai tik ilgi, kamēr tā atbilst viņu mērķiem – nožēlojami dubultie standarti.