Brazīliešiem vairs nav pieejama soctīklu platforma X pēc tam, kad Augstākās tiesas tiesnesis Aleksandrs de Moraess izdeva rīkojumu “nekavējoties un pilnībā to apturēt”. De Moraess tāpat kā vairums Rietumu līderu apgalvo, ka ir norūpējies par “dezinformāciju”, kas tiek izplatīta šajā platformā. Savukārt platformas īpašnieks Īlons Masks ir pārliecināts, ka aizliegums tika ieviests politisku mērķu dēļ. Tiesnesis arī paziņoja, ka brazīliešiem, kuri izmanto virtuālos privātos tīklus, lai apietu aizliegumu, katru dienu tiks piemēroti naudas sodi ap 8000 eiro apmērā.

Masks sacījis, ka, viņaprāt, ilgtermiņā šis rīkojums nedarbosies, tomēr komentētāji brīdinājuši, ka Brazīlijas aizliegums ir priekšvēstnesis tam, kas gaidāms pārējai pasaulei. Britu laikraksta Spiked Online redaktora vietnieks Freizers Maierss apgalvo, ka globālais karš pret vārda brīvību tiešsaistē ir pastiprinājies un kamēr vien varas pārstāvji uzskatīs, ka vārda brīvība rada eksistenciālus draudus viņu valdīšanai, tikmēr tās ierobežošanas metodes kļūs arvien skarbākas un brutālākas.

Jāpiebilst, ka Brazīlija, kura ir sestā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita, tagad ir pievienojusies Ziemeļkorejai, Ķīnai un Irānai to valstu sarakstā, kuras ir aizliegušas X. Tāpat tā ir divpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē un ir Dienvidamerikas lielvalsts.

Telegram vadītāja Pāvela Durova arests Parīzē augusta beigās un Lielbritānijas jaunās leiboristu valdības interese ierobežot tiešsaistes “dezinformāciju” ir tikai divas no daudzajām nesenajām pazīmēm, kas liecina, ka tiesības uz vārda brīvību tiešsaistē ir arvien vairāk apdraudētas ne tikai Brazīlijā, bet arī visā Eiropā.