Tas nu ir noticis – bijušais premjers Krišjānis Kariņš nolēmis nolikt Saeimas deputāta mandātu un turpmāk pievērsīsies izaicinājumiem privātajā sektorā. Tā 29.augustā LTV apstiprināja “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Tas ir oficiālais paziņojums, bet, kā komentē politoloģe Kreituse, Kariņš visdrīzāk nevarēja samierināties “ar lomu, kādu viņam ierādījusi partija pēc atkāpšanas no premjera un ārlietu ministra amata”.

Kariņš politikā darbojas jau sen, vairāk nekā 20 gadus un ir strādājis gan Saeimā, gan Eiropas Parlamentā, bijis Ministru prezidents, ekonomikas ministrs un ārlietu ministrs. Jāatzīst, ka viņš ir bijis ne tikai visilgāk (nepilni 5 gadi) amatā esošais premjers, bet arī viens no nepopulārākajiem ministru prezidentiem Latvijas brīvvalsts vēsturē. Ar Kariņu saistītos skandālus, melus, cilvēktiesību pārkāpumus pandēmijas laikā, slavenos izteicienus “Draugi, nav labi!” un “Naudas mums ir tik daudz kā nekad”, kā arī pārējās nejēdzības Latvijas iedzīvotāji atcerēsies vēl ilgi.

Ja kādam, īpaši ierēdņiem, Kariņš joprojām šķiet jauks un labdabīgs politiķis, kurš no sirds strādājis tautas labā, tad jāatgādina, ka tieši viņa valdības laikā:

·         Tika ļoti nemākulīgi organizēta krīzes vadība pandēmijas laikā. Notika pamatīga naudas izšķērdēšana uz pandēmijas rēķina un cilvēktiesību un brīvību pārkāpumi, tai skaitā tika liegtas tiesības strādāt desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri nevēlējās pieņemt obligāto poti.  

·         Valsts parāds ir pieaudzis par vidēji diviem miljardiem ik gadu, bet kopumā izaudzis no 10 līdz aptuveni 17 miljardiem eiro.

·    Kariņš “lidinājās” ar dārgiem specreisiem vairāku gadu garumā. Šajā sakarā nelikumīgi tika izlietoti 221 566 eiro no valsts budžeta un neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 eiro no ES Padomes līdzekļiem. Ģenerālprokuratūra par šo lietu ierosināja kriminālprocesu un Kariņam nācās pamest ārlietu ministra amatu.

·         Tika neatlaidīgi gatavota un “bīdīta” Stambulas konvencija un viendzimuma partnerattiecības, kuras galu galā, pateicoties ZZS nodevībai, izdevās pieņemt Kariņa politikas turpinātājai Evikai Siliņai.

·         Tika iesākts un apstiprināts Rail Baltica projekts, kura izmaksas sadārdzinājās no 2 miljardiem līdz 8 miljardiem eiro un pat vēl vairāk.

·       Notika ievērojama lejupslīde izglītības sistēmā un kvalitātē. Tika slēgtas un reorganizētas aptuveni 400 skolas visā Latvijā. Skolās tika un joprojām tiek uzspiesta liberālā ideoloģija un mācību saturs pārstrādāts atbilstoši kreisi progresīvajām prasībām.

·         No Latvijas izbraukuši desmitiem tūkstoši cilvēku, tāpat katru gadu ir piedzīvots dzimstības antirekords. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Kariņa valdības laikā dzimušo bērnu skaits ir samazinājies par 25%. Turklāt demogrāfijas vietā par prioritāti ir izvirzīts zaļais kurss un elektroauto subsidēšana.

·      Sabiedriskie mediji nonāca zem valsts finansējuma, tādējādi neatkarīga un valdības interesēm neatbilstoša žurnālistika sabiedriskajos medijos tika praktiski apturēta.

Būsim godīgi – ekonomiskais stāvoklis līdz ar dažādām reformām, represīvo ierēdņu sistēmu un nekonkurētspējīgiem nodokļiem ir padarījis Latviju par uzņēmējiem nedraudzīgu vietu un morāles jautājumos bijušais premjers ir atbalstījis liberālās reformas un vērtību degradāciju. Krišjānis Kariņš viennozīmīgi paliks kā simbols valsts lejupslīdei un atrautībai no reālās dzīves.