26.jūlijā Francijas galvaspilsētā sākās Olimpiskās spēles, bet to atklāšanas ceremonija izraisīja milzu sašutuma vētru ne tikai Francijā, bet skatītāju vidū visā pasaulē. Par to liecina simtiem ierakstu soctīklos un lielāko mediju ziņu virsraksti. Tā vien šķiet, ka Parīzē tika atklātas nevis sporta spēles, bet gan kaut kāds transgenderu pasākums.

Visšokējošākais no visiem priekšnesumiem bija tā sauktie “dragkvīni” jeb vīrieši, kas pārģērbušies par sievietēm ar īpašu grimu un parūkām, tāpat arī puskaili geji un lesbietes un viens bērns, bet viņiem pa vidu liela auguma sieviete ar oreolu. Tā bija parodija par renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznu “Pēdējais vakarēdiens”, kurā attēlots Kristus un 12 apustuļi. Geji, lesbietes un kvīri bija redzami arī citos priekšnesumos, piemēram, starp olimpiskās lāpas nesējiem. Tāpat šaušalīgs bija priekšnesums, kurā tika attēlota Francijas pēdējā karaliene Marija Antuanete, kas dzied ar nocirstu galvu rokās, kurai nedabiski sakrāsota seja.

Savu sašutumu izteikuši arī sabiedrībā pazīstami cilvēki. Eiropas Parlamenta deputāte un Francijas konservatīvo līderes Marinas Lepēnas radiniece Mariona Maršala atvainojās soctīklos kristīgajai pasaulei par atklāšanas ceremoniju savā valstī: “Visiem pasaules kristiešiem, kas jūtas aizvainoti ar šo “dragkvīn” parodiju par Pēdējo vakarēdienu, ziniet – tā nav Francija, bet gan kreiso minoritāte, kas gatava uz jebkuru provokāciju.”

Īru raidījumu vadītājs Nials Boilans sacījis: “Es neesmu reliģiozs, bet franču attēlotais Pēdējais vakarēdiens ir klaja necieņa un kūdīšana. Jēzus ir attēlots kā sieviete, bet mācekļi kā transvestīti. Kādēļ viņi līdzīgā veidā neizsmēja islāmu. Patiesībā neatbildiet, jo es zinu, kādēļ”.

Citā ierakstā X platformas īpašnieks Īlons Masks izteica kritiku, sakot, ka “tas bija ārkārtīgi necienīgi pret kristiešiem”, piebilstot, ka kristietība ir kļuvusi bezzobaina.

Ja šādi tiktu izsmiets un parodēts islāms, tad tuvākajā laikā jau būtu noticis kāds terorakts. Francijas Olimpisko spēļu atklāšana diemžēl parāda, kāds ir Rietumu kristīgās pasaules reālais stāvoklis mūsdienās.