“Es vēlos, lai Parīzes olimpiskās spēles būtu paraugs visiem no vides aizsardzības viedokļa,” pagājušajā gadā teica pilsētas mēre Anne Hidalgo. Organizatori apņēmās vairāk nekā uz pusi samazināt ogļskābās gāzes emisijas, salīdzinot ar 2012.gada Londonas un 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Šī iemesla dēļ ekoloģiskais Parīzes olimpiskais ciemats sākotnēji tika projektēts bez gaisa kondicionieriem, jo tie patērē daudz enerģijas un piesārņo gaisu ar pārāk daudz CO2. Tā vietā bija paredzēta tikai ģeotermālā dzesēšanas sistēma, lai uzturētu telpās vismaz par 6°C zemāku temperatūru nekā ārā.

Tomēr tā kā Parīzē solās būt īpaši karsta vasara, sportisti pauduši bažas par iespējamām ekstrēma karstuma sekām, tostarp krampjiem, nespēku, karstuma dūrienu un pat nāvi. Līdz ar to spēļu organizatori atļāvuši dalībvalstīm par saviem līdzekļiem pasūtīt pārvietojamas gaisa kondicionēšanas iekārtas. Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un citu valstu komandas apliecinājušas, ka to arī darīs. Austrālijas olimpiskā komanda pat paziņoja, ka ir gatava iztērēt vairāk nekā 60 000 eiro, lai nodrošinātu optimālus apstākļus saviem sportistiem. Olimpisko spēļu organizatori arī paši jūlija sākumā pasūtījuši 2500 kondicionierus.

Videi un cilvēkiem nedraudzīga šobrīd izrādījusies arī Sēnas upe, kas joprojām ir pārāk netīra ar fekāliju baktērijām, lai tajā varētu rīkot olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju vai dažas no plānotajām peldēšanas sacensībām.

Zaļās politikas atbalstītāji vides ietekmes vārdā ir gatavi tērēt naudu neekonomiski un riskēt ar sportistu veselību. Tikai saprātīga rīcība var palīdzēt apvienot jēgpilnu klimata aizsardzību ar ekonomisko lietderību un sabiedrības vajadzībām.