8.jūlijā Briselē tika atklāta labējā spārna “Patrioti Eiropai” parlamentārā frakcija, kurā apvienojušies 84 Eiroparlamenta deputāti no 12 valstīm – Itālijas, Francijas, Spānijas, Beļģijas, Ungārijas, Latvijas un citām. Tā ir kļuvusi ne tikai par trešo lielāko spēku Eiropas Parlamentā, bet ir lielākais galēji labējais bloks ES vēsturē. Grupas priekšsēdētājs ir Francijas “Nacionālā apvienības” vadītājs Žordans Bardella. EP deputāte Kinga Gāla, Bardellas vietniece, sacīja, ka grupa centīsies “aizsargāt Eiropas kristīgās saknes, nodrošināt pēc iespējas stingrāku Eiropas ārējo robežu aizsardzību un spēcīgu konkurētspējīgu Eiropu”.

Arī EP deputāts no “Latvija pirmajā vietā” Vilis Krištopāns ir pievienojies jaunizveidotajai frakcijai. Tā kā viņš saņēma atteikumu no labējās un konservatīvās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas citu Latvijas deputātu iebildumu dēļ, Krištopanu uzrunāja EP Identitātes un demokrātijas grupa, kura iestājas par neatkarīgām valstīm, klimata un migrācijas politikas pārskatīšanu, cīņu ar birokrātiju, un tas sakrīt arī ar LPV programmu. Tāpat politiķis uzsvēra, ka “Patrioti Eiropai” veidos alternatīvu pie varas esošajai Eiropas Tautas partijas grupai un mēģinās cīnīties pret kreiso, liberālo, birokrātijas pārņemto Eiropas Savienību.

Grupa būs daudz lielāka nekā iepriekšējā galēji labējā alianse, tomēr tai, visticamāk, būs grūti ieņemt ietekmīgus amatus parlamentā, jo pret galēji labējiem ir izveidots neformāls “boikots”. Pirmā ES Parlamenta sanāksme notiks 16. jūlijā, kad liberāli un kreisi noskaņotie EP deputāti mēģinās pārvēlēt Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu par spīti vakcīnu skandālam un nesaprātīgajai krīzes vadībai.

Lai gan Latvijas Televīzija “Patriotus Eiropai” nosauc par prokremlisku grupu, to var uztvert par maldinošu informāciju, jo frakcija sastāv no dažādām labējām un konservatīvo vērtību aizstāvošām partijām, t.sk. stingri Ukrainu atbalstošām kā Spānijas Vox.