Pēc sakāves Eiroparlamenta vēlēšanās, kurās zaudēja Makrona centriskā partija, Francijas prezidents izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas notiks jūlija sākumā. Balsošana par kādu no “divām galējībām” – populistisko labējo Nacionālo apvienību vai kreisi sociālistisko Jauno Tautas fronti – novedīs pie “pilsoņu kara”, Makrons sacīja intervijā, kurā nosodīja abu galveno opozīcijas partiju vadību “un tos, kas viņiem seko”.

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un kandidāts uz premjerministra amatu ārkārtas parlamenta vēlēšanās Džordans Bardella sacīja, ka Makrona karstā retorika pati par sevi ir bīstama valstij, vienlaikus norādot, ka pilsoņu nemieri jau ir Makrona prezidentūras iezīme.

Bardella atsaucās uz nemieriem, kas pagājušajā gadā izcēlās visā Francijā pēc tam, kad policija nošāva alžīriešu izcelsmes pusaudzi, kurš mēģināja bēgt no aresta. Nemieros vairāku nedēļu garumā tika nodarīti zaudējumi ap 1 miljarda ASV dolāru apmērā, ievainoti vairāk nekā 800 policistu, aizdedzinātas 5000 automašīnas un arestēti ap 3300 cilvēku.

Jaunākās aptaujas liecina, ka galēji labējā Marinas Lepēnas partija pirmajā kārtā iegūs 35%, apsteidzot kreisā spārna aliansi “Jaunā Tautas fronte” ar 27% un Makrona partiju ar 19%.

Makrona liberālā politika nav guvusi vairākuma iedzīvotāju atbalstu, tādēļ, līdzīgi kā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, viņa partija cenšas nomelnot politiskos konkurentus. Ja tiktu izveidota labējo partiju koalīcija Francijas parlamentā, tad Makronam būs sarežģīti turpināt savu kreisi liberālo politiku.