Eiropas Savienība ar niecīgu balsu pārsvaru pieņēmusi dabas atjaunošanas likumu (Nature Restoration Act), kurš dēļ spēcīgiem lauksaimnieku protestiem un dalībvalstu nevienprātības līdz šim bija atlikts. Likums ir viens no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa elementiem, un tā mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot 20% ES sauszemes un jūras teritorijas, tai skaitā atjaunot nosusinātos kūdrājus, iestādīt vismaz 3 miljardus koku un citus pasākumus. Likuma atbalstītāji atzīmēja tā pieņemšanu kā vēsturisku uzvaru Eiropas dabai. 20 valstis atbalstīja likumu, bet Somija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Polija, Zviedrija un Ungārija balsoja pret to. Beļģija atturējās.

Izšķirošo lomu nospēlēja Austrijas klimata ministre Leonora Gēveslere no Zaļās partijas, kas atbalstīja likumu, neraugoties uz koalīcijas partneru nikno pretestību. Kanclers Karls Nehammers bija mēģinājis bloķēt viņas balsojumu, apgalvojot, ka viņai nav pilnvaru pieņemt šādu nostāju. Strīds izvērsās Austrijas politikas augstākajā līmenī, un Nehammera partija paziņoja, ka pret Gēvesleri ierosinās krimināllietu par iespējamu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Bez Austrijas atbalsta likums netiktu pieņemts.

Jaunais likums, kas paredz atjaunot 20% zemes un jūras, lai tās atdotu dabai, ir ar ārēji cēlu mērķi, bet realitātē tas visdrīzāk piespiedīs samazināt lauksaimniecības zemes. Tā rezultātā cietīs lauksaimnieki un pārtikas ražotāji. Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās zaļās un liberālās partijas zaudēja atbalstu, tām vēl vecajā sasaukumā izdevās “izbīdīt” šo Zaļā kursa ierobežojošo likumu.