Ja kādam projektam tiktu piešķirta gada balva par neveiksmīgāko un dārgāko projektu Latvijā, tad tas visdrīzāk būtu “Rail Baltica”. Plāns ar ātrgaitas dzelzceļa līniju savienot Baltijas valstis un Poliju joprojām ir labs, bet ir viena būtiska problēma – projekta kopējās izmaksas no sākotnējiem 5,8 miljardiem eiro, kas bija aprēķināti 2017. gadā, ir “uzaugušas” līdz 23,8 miljardiem eiro. Latvijai būtu jāatrod papildus vairāk kā 6 miljardi eiro, kuri, protams, valstij nav. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss izteicies, ka vienīgais risinājums, kā dabūt nepieciešamos līdzekļus, ir pacelt PVN par 5%, citādi “dzelzceļu mums neredzēt kā savas ausis”. Ja tā tiešām notiks, tad inflācija valstī var pacelties līdz vēl neredzētiem apmēriem.

No vienas, tas ir Satiksmes ministrijas amatpersonu puses, notiek taisnošanās, ka sadārdzinājums ir pamatots. 40% izmaksu kāpums esot saistīts ar pieaugušo inflāciju, laika gaitā projekts ir ticis paplašināts un tajā papildus iekļautas reģionālās stacijas – kopumā vairāk nekā 40 visās trīs Baltijas valstīs. Tāpat parādās informācija, ka 2017. gadā bija neprecīzi aprēķinātas projekta izmaksas. Lai gan satiksmes ministrijas atbildīgās amatpersonas cerīgi apgalvo, ka “Rail Baltica” noteikti būs, nākotnes aprises ir pesimistiskas – nav ne vajadzīgā finansējuma, ne atbildīgo par līdz šim sastrādāto, ne arī kāda, kurš spētu uzņemties atbildību un novest šo milzu projektu līdz galam. Ja projekts netiks realizēts paredzētajā laikā, Latvijai būs jāatmaksā visi ieguldītie līdzekļi.

Pagājušā nedēļā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura skatīs un izvērtēs “Rail Baltica” projektu. Cerams, ka vainīgās amatpersonas tiks atklātas un sauktas pie atbildības. Vadoties no godprātīgas politikas principa, ja tik liela mēroga projekts piedzīvo izgāšanos satiksmes ministram būtu pienākums atkāpties.