Lai gan savā ziņā sagaidāmi, un tomēr nepatīkami pārsteidzoši ir Latvijas EP vēlēšanu rezultāti, kurus oficiāli publicēja Centrālā vēlēšanu komisija naktī uz pirmdienu. Neskatoties uz vēl pavisam neseniem esošās koalīcijas skandāliem par “Rail Baltica”, Kariņa lidojumiem, deputātu aplokšņu algām un daudziem citiem, EP vēlēšanās ir uzvarējusi “Jaunā Vienotība” (JV) iegūstot divus EP deputāta mandātus un Nacionālā apvienība (NA) arī ar 2 mandātiem. Tālāk seko “Latvijas attīstībai” (LA), “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie”, “Saskaņa” un “Latvija pirmajā vietā” (LPV), kuras ieguva katra pa vienam EP deputāta mandātam. Jāatzīmē, ka no LPV ievēlēts ilggadējais politiķis Vilis Krištopans.

Izskatās, ka Latvijas sabiedrība spītīgi turas pie “pārbaudītām” vērtībām, šoreiz negatīvā nozīmē. Šādam vēlēšanu rezultātam varētu būt vairāki iemesli. Par JV balso ierēdņi, kuri aktīvi un apzinīgi dodas vēlēt, jo baidās, ka ar valdošās koalīcijas varas zaudēšanu un iespējamu birokrātijas samazināšanu, var zaudēt arī savas “siltās” vietas. Un otrs – daļa sabiedrības ir iebiedēta ar kara draudiem un balso par partijām, kuras “sola” drošību. Jāpiebilst, ka Kariņa nedarbus sabiedrība tomēr nav aizmirsusi, jo šī politiķa uzvārds ir saņēmis visvairāk svītrojumu (33 907) no visiem deputātu kandidātiem.

Ja runājam par Eiropu, lielākie uzvarētāji ir Francijas Lepēnas partija “Nacionālā apvienība” (31%), kas divkārt apsteigusi valdošo liberālo partiju. Tā rezultātā prezidents Makrons paziņojis, ka atlaiž parlamentu un sasauc ārkārtas vēlēšanas. Beļģijā, kur paralēli Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas, uzvarējušas ir konservatīvās un labējās partijas, bet premjerministrs paziņojis par savu atkāpšanos. Prieks, ka pat liberālās valstis ciena savu vēlētāju izvēli, un atkāpjas, ja zaudē sabiedrības atbalstu.

Konservatīvo un labējo partiju pieaugums provizoriski ir noticis Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Somijā, Spānijā un Vācijā, kur tās ir vai nu uzvarējušas vai palielinājušas savu deputātu skaitu Eiropas Parlamentā. Zīmīgi, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā centriski konservatīvās partijas ir uzvarējušas vēlēšanās, kas liecina par vispārēju tendenci Baltijā un Austrumeiropā arvien vairāk atbalstīt konservatīvās un labējās partijas.

Diemžēl, lai gan valdošā “Eiropas Tautas partija”, Sociālistu un demokrātu un liberāļu “Atjauno Eiropu” koalīcija ir zaudējusi daļu vēlētāju, tomēr saglabā nelielu vairākumu Eiropas Parlamentā. Pastāv iespēja, ka “Eiropas Tautas partija” varētu uzrunāt citas konservatīvās partijas atbalstīt savu koalīciju, tomēr nav zināms, vai izdosies mainīt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un kreiso globālistu vadošo toni Eiropas Parlamentā.