Vēlētāji 27 ES dalībvalstīs no 6. līdz 9. jūnijam dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu 720 parlamenta deputātus, kuri lielā mērā noteiks, kādas būs Eiropas Savienības prioritātes un politiskais virziens nākamajos piecos gados. Pašreizējās aptaujas liecina, ka vairākās valstīs lielus panākumus gūs labējās jeb konservatīvās partijas, kas ietekmēs ilgtermiņā visu ES bloku.

Kāda ir Eiropas Parlamenta nozīme un ko dara EP deputāti?

Eiropas Parlaments atrodas Briselē, Beļģijā, bet aptuveni reizi mēnesī visa darbība pārceļas uz Strasbūru, Francijā. Eiropas Parlaments ir kā ES likumdevējvara un viena no trim bloka galvenajām iestādēm. Pārējās ir Eiropas Komisija, kas ir izpildvara un sastāv no katras valsts iecelta eirokomisāra, un Eiropadome, kuru veido 27 dalībvalstu valdību ministri. Viena no svarīgākajām Parlamenta funkcijām ir apstiprināt Komisijas sastāvu, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju. Pašlaik šo amatu ieņem Vācijas pārstāve Urzula fon der Leiena, kura pretendē uz otro pilnvaru termiņu. Parlamentam bieži ir galavārds svarīgos politikas jautājumos, piemēram, par budžetu, tirdzniecību un sankcijām pret ārvalstu pilsoņiem.

Kā vēlēšanas varētu ietekmēt Eiropas politiku?

Sagaidāms, ka šo vēlēšanu rezultāti nodrošinās lielāku varu konservatīvajiem deputātiem nākamajā parlamentā. Tāpat iespēja, ka ES politiskais centrs varētu mainīties, ir nozīmīgākais aspekts gaidāmajās vēlēšanās. Ja konservatīvie spēki gūs ievērojamu uzvaru, tādi jautājumi, kā imigrācija un klimata pārmaiņas, var lielā mērā mainīt esošo ES kursu no globālistu pieejas uz nacionālajām interesēm.