Grandiozais projekts “Rail Baltic”, kurš plānoja savienot Somiju ar Poliju, ietverot trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, šobrīd piedzīvo pamatīgu krīzi. Galvenais iemesls, kādēļ projekts nevirzās uz priekšu, protams, ir finanšu trūkums. Ja sākotnējās izmaksas Latvijas trases posmam bija plānotas 2 miljardi eiro, tad šobrīd pēc neoficiāliem datiem projekts ir sadārdzinājies līdz 8 miljardiem un pat vēl vairāk. Tātad, vismaz četras reizes vairāk. Salīdzinājumam – par trūkstošajiem līdzekļiem būtu iespējams atjaunot visus valsts nozīmes ceļus, nodrošinot tajos braukšanas ātrumu 130 km/h.

Papildus naudas projektam nav un īstas skaidrības, kā tālāk virzīsies Rail Baltica, arī nav. To nesniedz ne satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš, starp citu, ir bijis iesaistīts projektā kopš 2006. gada, ne arī kāda cita valsts atbildīgā amatpersona.

Tagad projekta īstenošanu plānots sadalīt divos posmos – līdz 2030. gadam un pēc 2030. gada. Nerunājot par to, ka vilcieni nesāks kursēt 2026. gadā, kā bija plānots sākumā, šobrīd nav skaidri zināms, vai vispār tiks būvēta stacija Rīgā. Iespējams, ka trase šķērsos Daugavu nevis galvaspilsētā, bet gan pie Salaspils un tādējādi iesāktais tilts pāri Daugavai Rīgas centrā varētu pārvērsties par „tiltu uz nekurieni”. Tāpat ilgstošās rīdzinieku neērtības, ko sagādāja un joprojām sagādā “izrakumi” Rīgas centrā stacijas būvniecībai, būs izrādījušās veltīgas. Bet tā, protams, nav lielākā bēda.

Projekta pašreizējās neveiksmēs, iespējams, vainojams tas, ka vadībā nav bijuši cilvēki ar pieredzi privātā biznesa vadīšanā, kuriem ir izpratne par naudas vērtību un kuri prot ar to rīkoties. Uzņēmēji pie šādiem projektiem netiek pielaisti, jo acīmredzot to galvenais mērķis ir nevis sabiedrības labums, bet gan naudas apgūšana.

Kurš galu galā nesīs atbildību par Rail Baltica iespējamu neizdošanos – esošais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie), iepriekšējais Satiksmes ministrs Vitenbergs (Nacionālā Apvienība), bijušais premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) vai kāds cits? Jādomā, ka šoreiz tiks atrastas atbildīgās personas, kuras, pirmkārt, atbildēs par neizdarībām un kļūdaini pieņemtiem lēmumiem, kā arī spēs situāciju atrisināt Latvijas interesēs.