Lai gan lidojumu kaitīgums videi sastāda tikai 2% no visiem CO2 izmešiem pasaulē, nepārtraukti tiek meklēti dažādi alternatīvi “zaļās” degvielas veidi. Šiem pētījumiem tiek piešķirti apjomīgi finansējumi un nodokļu atvieglojumi. Šobrīd ASV Baltā nama administrācija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam saražot 12 miljardus litru ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kas tiek ražota, piemēram, no pārtikas atkritumiem, koksnes biomasas un citām izejvielām.

Tomēr, neskatoties uz visiem centieniem, “Politikas pētījumu institūta” (Institute for Policy Studies) ziņojumā konstatēts, ka pašlaik nav “reālas vai pielāgojamas alternatīvas” standarta lidmašīnu degvielai, kuras pamatā ir petroleja. Vēl vairāk, ziņojumā brīdināts, ka cerības, ka lidmašīnu degvielas aizvietošana samazinās CO2 piesārņojumu, ir maldīgas, un atbalsts šīm alternatīvām var nodarīt videi vairāk ļauna nekā laba. Piemēram, lai saražotu alternatīvo degvielu, kurā izmanto no kukurūzas ražotu etanola biodegvielu, ASV būtu vajadzīgi 114 miljoni hektāru kukurūzas platību, kas ir aptuveni par 20% vairāk nekā pašreizējā zemes platība, kur audzē šo kultūru. Savukārt Lielbritānijai būtu jāatsakās no 50% lauksaimniecības zemes, lai pilnībā aizvietotu standarta aviācijas degvielu. Šādas izmaiņas zemju izmantošanā savukārt var apdraudēt globālo nodrošinātību ar pārtiku, kā arī, piemēram, mežu un mitrāju saglabāšanu.

Pētījums norāda, ka pieejamās alternatīvas aviācijas degvielai patiesībā var radīt lielāku kaitējumu dabai un ilgtspējai. Bieži vien “zaļie” piedāvājumi rada negatīvas sekas vietējai ekonomikai un lielāku atkarību no demokrātijai nedraudzīgām valstīm.