Jau šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri saņem vecuma pensiju, ir tālu no tā, lai vecumdienas varētu baudīt finansiālā labklājībā un pārticībā. Tomēr nākotnes prognozes ir vēl mazāk optimistiskas. Pastāv iespēja, ka daudzi, kuriem līdz pensionēšanās vecumam vēl jāstrādā daži desmiti gadu, pensiju var arī nesagaidīt.

Pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja “BlackRock” vadītājs Lerijs Finks šī gada martā brīdinājis, ka lielai daļai cilvēku nebūs iespējams pensionēties 65 gadu vecumā. Regulāri palielinās dzīves dārdzība un inflācija, pieaug spiediens uz valstu sociālajiem budžetiem, kur pabalstu saņēmēju kļūst arvien vairāk, bet to, kuri veic iemaksas, arvien mazāk, kā arī pieaug iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Tas viss liek prognozēt, ka nākamajos trīsdesmit gados cilvēki strādās daudz ilgāk nekā līdz šim, iespējams, pat līdz 75 gadiem.

Latvijā pensiju reforma sākās 2014. gadā, un no tā laika katru gadu pensionēšanās vecums tika pacelts par trim mēnešiem. Attiecīgi, ja šobrīd “pensijā iešanas” vecums ir 64 gadi un 9 mēneši, nākamgad tie būs 65 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā mūža ilgums Latvijā pērn ir pieaudzis līdz 74,4 gadiem, tomēr mēs joprojām atpaliekam praktiski no visām ES valstīm, kurās pārsvarā vidējais mūža ilgums ir virs 80 gadiem.

Šobrīd Latvijas vidējais vecuma pensijas apmērs ir 563,81 eiro. Valsts sola tikai izdzīvošanas pabalstu, kuru daļa (īpaši vīrieši) nekad nesagaidīs. Tādēļ, lai nodrošinātu cieņpilnas vecumdienas, sāc domāt jau šodien par to, kā veicināt savu finansiālo neatkarību un labklājību!