Jau vairākus mēnešus sabiedrības un mediju uzmanības centrā ir “Vienotības” aplokšņu algu skandāls. Vēl nav līdz galam beigusies bijušā premjera Kariņa specreisu lidojumu lieta, kad klāt atkal nākamā neveiksme. Tas, ka šādi skandāli pamatīgi grauj valdošās partijas reputāciju, laikam būtu pārāk maigi teikts.

Notikuma pamatā ir bijušā partijas “Vienotība” biroja darbinieka Normunda Orleāna, kurš ir arī Mārupes novada domes deputāts, apgalvojumi, ka partija viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājusi tā sauktās aplokšņu algas. Politiķis TV3 raidījumam “Nekā personīga” pauda, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro un līdzīgas aploksnes viņš esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču saņēmis solījumu, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu. Tas diemžēl tā arī nav noticis.

Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies KNAB, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā. Arī pirms tam politiķis par nelikumībām ziņojis gan partijas valdē, gan individuāli vadošajiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un pašreizējai premjerei Evikai Siliņai, taču bez rezultātiem.

Orleānam decembrī darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret “Vienotību”, gan partiju apvienību “Jaunā vienotība” par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

“Jaunās Vienotības” vadošie līderi gan cenšas noliegt faktu, ka būtu notikusi nelegāla nodarbinātība partijas birojā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere pauž, ka notiek “politiski motivēts reputācijas uzbrukums “Vienotībai” “. Ministru prezidente Evika Siliņa noraida apsūdzības: “Jebkurš var apgalvot jebko par kādu bez faktiem [..] es nedomāju, ka tas rada šaubu ēnu. Šie ir viena cilvēka apgalvojumi, kurš tika atlaists [..] Es neuzskatu, ka šobrīd ir pamats domāt, ka šie apgalvojumi ir patiesi.” Tajā brīdī, kad iepriekšējos gados uz aizdomu pamata vajadzēja vainot opozīcijas politiķus, tad gan “Jaunajai Vienotībai” nebija nekādas “šaubu ēnas”. Politologs Juris Rozenvalds ir norādījis, ka “aplokšņu skandāls “Jaunajai Vienotībai” varētu būt vēl sāpīgāks nekā Kariņa lidojumi”. Tāpat politologs Filips Rajevskis ir norādījis, ka sabiedrībai būs ļoti grūti stāstīt par nodokļu paaugstināšanu, kamēr “aplokšņu algu” lieta netiks atrisināta pēc būtības. Koalīcijas milzīgais spiediens sabiedrībai, lai agresīvi mazinātu ēnu ekonomiku un ierobežotu katru aizdomīgu darījumu, kas rezultējies ar Latvijas finanšu situācijas lejupslīdi, būtu milzīga “pļauka” iedzīvotājiem, ja izrādītos, ka pati vadošā partija ilgstoši ir krāpusies un nemaksājusi nodokļus.

No šādiem skandāliem visvarenajai “Jaunajai Vienotībai”, domājams, būs ļoti grūti atgūties.