28 gadus vecā holandiete Zoraja ter Bīka, kura, lai gan ir fiziski vesela, maijā ieplānojusi izbeigt savu dzīvi ar eitanāzijas palīdzību, jo cieš no depresijas un autisma. Pēc viņas vārdiem, ārsti apgalvo, ka medicīnas iespējas ir izsmeltas un viņai nekad labāk nekļūs. Kā vēsta The Free Press, sieviete jau zina, kā un kur viņa mirs. Savās mājās viņai tiks ievadīti divi medikamenti – vispirms nomierinošie līdzekļi un pēc tam zāles, kas izraisa sirdsdarbības apstāšanos. Kā noteikts testamentā, viņa vēlas, lai pēc tam viņu kremē un pelnus izkaisa tuvējā mežā.

Zoraja gan atzīst, ka nedaudz baidās, jo nav pārliecināta par to, kas notiks pēc nāves, ja vispār notiks. “Nav īsti zināms, kas būs tālāk – vai arī tur nav nekā? Tas ir biedējoši”, viņa sacīja. Savā “X” kontā sieviete ierakstījusi, ka nevēlas saņemt “nekādus medicīniskus vai garīgus padomus”.

Šī gada februārī 93 gadus vecais bijušais Nīderlandes premjerministrs Drīss van Agts un viņa sieva izmantoja “dubultās eitanāzijas” iespēju un mira kopā, sadevušies rokās. Sabiedrībā pazīstamais pāris izvēlējās par savu nāvi paziņot publiski, līdz ar to “reklamējot” medicīniski asistētu pašnāvību kā pieņemamu vai pat vēlamu izvēli.

Nīderlande 2001. gadā kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā eitanāzija tika legalizēta. 2023. gadā valstī tika reģistrēti 9068 nāves gadījumi eitanāzijas rezultātā jeb 5,4% no visiem nāves gadījumiem, salīdzinot ar 5,1% gadu iepriekš. Pašlaik Nīderlandē, lai varētu veikt eitanāziju, pacientam ir jāpiedzīvo nepanesamas fiziskas vai garīgas ciešanas bez izredzēm uz uzlabojumu, un šo nosacījumu var interpretēt visplašākajā nozīmē.

Šai 28 gadus vecajai sievietei dotajā brīdī ārsti nevar palīdzēt, tomēr ar zinātnes attīstību nav izslēgta iespēja, ka nākotnē viņas garīgajām veselības problēmām var tikt rasts risinājums. Drīzumā varētu būt spiediens arī citiem cilvēkiem ar nopietnām saslimšanām nevis risināt veselības problēmas, bet izvēlēties nomirt. Cik ilgi jāgaida, līdz Latvijā ko tādu gribēs ieviest?