Eiropas komisijas prezidente nesen apstiprināja savu vēlmi atkārtoti kandidēt uz otro termiņu ES vadošajā amatā. Lai iegūtu lielāku atbalstu un vairāk balsis savai kandidatūrai, Leiena ir piekāpusies zaļās politikas jautājumos, piemēram par pesticīdu ierobežojumiem, kurus vēl pavisam nesen centās uzspiest lauksaimniekiem.

Personīgi fon der Leienas vadībā 2019. gadā ES uzsāka virkni agresīvus zaļās politikas pasākumus, tomēr tos daļēji izjauca pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Politiķes atbalsts zaļajam kursam ir radījis pretrunas ar viņas pašas centrisko Eiropas Tautas partiju, kura turpina īstenot plānus atcelt iekšdedzes dzinēju aizliegumu pēc 2035. gada. Šis aizliegums iepriekš bija pašas fon der Leienas centrālais mērķis.

Atkāpjoties no zaļās politikas, fon der Leiena lielāku uzsvaru plāno likt uz aizsardzību un plāniem izveidot ES Aizsardzības komisāra posteni ar mērķi veidot kopīgu ES dalībvalstu drošības politiku. Tomēr politiskie eksperti jau tagad ir skeptiski par Briseles spēju panākt valstu apvienošanos, tā vietā dodot priekšroku nacionālo valstu vadītām iniciatīvām.

Ir sācies Eiropas Parlamenta vēlēšanu aģitācijas periods un katram Latvijas iedzīvotājam būs iespēja paust savu viedokli par turpmāko politikas virzienu 8. jūnijā.