Nesenajās valsts vēlēšanās Bavārijas un Hesenes federālajās zemēs, kur dzīvo aptuveni ceturtā daļa visu Vācijas iedzīvotāju, centriski labējās un labējās partijas guva ievērojamus panākumus. 

Bavārijā, kas ir lielākā un viena no bagātākajām Vācijas pavalstīm, centriski labējā partija “Kristīgā sociālā savienība” saglabāja līdzīgu pozīciju kā pirms 5 gadiem, kad par to nobalsoja 37% vēlētāju. Koalīcijas partneri, konservatīvie “Brīvie vēlētāji”, palielināja savu popularitāti no 11,6 % līdz 15,8 %, bet pret imigrāciju vērstā partija AfD, kas strauji aug aptaujās visā valstī, palielināja savu reitingu uz 14,6 % salīdzinājumā ar 10,2 % iepriekšējā reizē. Tikmēr Zaļie un vairākas liberālās partijas (SPD un FDP) cieta zaudējumus vai pat izkrita no federālās zemes parlamenta. 

Vēlēšanas Hesenē parādīja līdzīgu ainu. “Kristīgo demokrātu savienības” līderis Frīdrihs Mercs, kurš pēc divdesmit Merkeles ēras gadiem centās partiju vairāk novirzīt konservatīvā virzienā, nosauca Hesenes rezultātu par sensacionālu un sacīja, ka “vienotība un skaidra nostāja atmaksājas. Ja mēs turpināsim iet šo ceļu kopā, haoss [nacionālajā koalīcijā] beigsies vēlākais līdz 2025. gada federālajām vēlēšanām”. Vēlēšanu rezultāti norāda vien uz to, ka iedzīvotājiem ir apnikusi nesaprātīgā dzīves dārdzības krīzes pārvaldība, tiesību atņemšana un valdības migrācijas politika.