Muzejs Vācijas pilsētā Dortmundē ir izpelnījies kritiku par to, ka vienā no izstādes par koloniālismu daļā ir aizliegts ieiet baltādainajiem cilvēkiem. Izstāde notiek katru sestdienu jau vairākus mēnešus, bet muzeja savdabīgā politika kļuva publiski zināma tad, kad kādai radiožurnālistu grupai ādas krāsas dēļ tika lūgts attiecīgajā izstādes daļā neieiet. Organizatori apgalvo, ka mērķis ir nodrošināt tā saukto “drošo telpu” melnādainajiem un citām minoritātēm.

“Drošās telpas” minoritātēm un krāsainiem cilvēkiem, kuras ir liegtas baltādainajiem cilvēkiem, pēdējos gados nav nekas neparasts daudzās Rietumu pasaules valstīs. Piemēram, Kanādas galvaspilsētā Otavā kāds teātris paziņoja par izrādēm, kuras drīkstēs apmeklēt tikai tie, kas identificējas kā melnādainie. Līdzīgas tā sauktās melnādaino jeb “black-out” izrādes ir notikušas arī Londonā, kad baltādainajiem teātra apmeklētājiem tika ieteikts neapmeklēt izrādi par afroamerikāņu vēsturi ar nosaukumu Tambo & Bones.

Pārspīlētas “iekļaujošās” politikas vārdā baltādainie cilvēki sāk kļūt par atstumtajiem. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, vai baltādainie Eiropā var kļūt par apdraudēto rasi? Ja pret visiem cilvēkiem izturēsies ar patiesu cieņu un kristīgu mīlestību, tad tā nenotiks. Ja turpināsies kreiso liberāļu uzspiestā politika, tad rasu jautājums kļūs par baltādaino eiropiešu ierobežošanas instrumentu.