Dalīties:

Izskan minējumi par NATO valstu individuālu bruņotu iesaisti Ukrainā

Vairākas NATO valstis varētu nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, ja kara plosītajai valstij netiks sniegtas drošības garantijas augstāko vadītāju tikšanās (samita) laikā Viļņā jūlija vidū. Tā brīdinājis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens. Viņaprāt, pat tad, ja par šādām garantijām netiks panākta vienošanās, alianses dalībvalstis nepieļaus, ka jautājums par Ukrainas turpmāko dalību NATO netiktu iekļauts samita dienaskārtībā. “Ja NATO nevar vienoties par skaidru Ukrainas virzību, iespējams, ka Polija, kura jau šobrīd sniedz milzīgu atbalstu Ukrainai, nopietni apsvērtu domu iesaistīties vēl vairāk un izveidotu brīvprātīgu valstu koalīciju. Polijai varētu sekot Baltijas valstis, iespējams, pat ieskaitot karaspēka nosūtīšanu. Rasmusens aicinājis “nenovērtēt poļus par zemu”, jo viņi uzskata, ka Rietumeiropa pārāk ilgi nav ieklausījusies brīdinājumos par krievu patieso mentalitāti. Rasmusens arī pauda, ka Ukrainai pirms samita būtu jāsaņem rakstiskas drošības garantijas, tostarp izlūkdatu apmaiņa, kopīgas apmācības, uzlabota munīcijas ražošana un pietiekama ieroču piegāde, lai atturētu Krieviju no turpmāka uzbrukuma. Nesenajā Eiropas līderu sanāksmē arī Lielbritānijas premjers Rišī Sunaks sacīja, ka Ukrainai “pienācīgā vieta” ir NATO. Savukārt esošais ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO sniegs pilnvērtīgas drošības garantijas tikai pilntiesīgām dalībvalstīm. Līdz šim dalībvalstis ir pretojušās aicinājumiem uzņemt Ukrainu NATO, baidoties no kara ar Krieviju iespējamības. Stoltenbergs jau iepriekš paziņojis, ka Ukraina galu galā kļūs par NATO dalībvalsti, taču valsts dalība ir “ilgtermiņa perspektīva”, kad Ukrainas-Krievijas karš būs beidzies.

Dalies ar rakstu:

Komentāri