Delfi(rečekisti) atsakās atsaukt manu ziņu, bet atzīst, ka absolūtos skaitļos tomēr vakcinētie slimo vairāk!
Sakarā ar Delfos publicēto rakstu par maldināšanu soctīklos portāla redakcijai tika iesniegta prasība atsaukt nepatieso ziņu. Deļ šīs ziņas tika ierobežots mans feisbuka konts. Redakcija atteicās atsaukt ziņu, taču atzina, ka vakcinētie absolūtos skaitļos tiešām slimo vairāk. Tāpat Delfi aizbildinās, ka tiek izmantota atšķirīga datu apstrādes metodika, jo vakcinētās personas ir vairāk nekā nevakcinētās. Tā rezultātā sanāk, ka, lai gan esam pareizi uzrakstījuši par vakcinēto inficēšanās pārsvaru absolūtos skaitļos, redakcijas ieskatā tā nedrīkstēja darīt. Kopš janvāra sākuma absolūtie skaitļi nemainīgi norāda, ka vakcinētie inficējas vairāk par nevakcinētajiem. Tagad pats svarīgākais! Nav svarīgi vai nedaudz vairāk slimo potētie vai nedaudz vairāk nepotētie! Fakts ir, ka aptuveni līdzīgi slimo abas cilvēku grupas. Tas arī bija un ir manas publikācijas mērķis, parādīt, ka obligātai vakcinācijai nav pamata!!!
Delfi jeb rečekistu raksts:
Delfi atbilde uz prasību:
A.god. MĀRČA JENCĪŠA
Pilnvarotajai personai
A.god. Pēterim Plakanam
Akciju sabiedrības „DELFI”
Reģistrācijas numurs 40003504352
Juridiskā adrese: Dēļu iela 4, Rīga, LV-1004
e-pasta adrese: redakcija@delfi.lv
Rīgā, 2022.gada 21.februārī
Par nepatiesas informācijas (ziņu) atsaukumu
Akciju sabiedrība „DELFI”, reģistrācijas numurs: 40003504352, turpmāk tekstā – DELFI, kas ir interneta portāla delfi.lv īpašniece un turētāja, 2022.gada 14.februārī saņēma Mārča Jencīša pilnvarotās personas Pētera Plakana, turpmāk tekstā – Iesniedzējs, 2022.gada 11.februāra iesniegumu par nepatiesas informācijas (ziņu) atsaukumu.
Iesniedzējs izsaka savas pretenzijas par 2022.gada 31.janvārī ziņu portālā delfi.lv publicēto rakstu “Soctīklos maldina, ka vakcinētie ar Covid-19 inficējoties vairāk nekā nevakcinētie”, turpmāk tekstā – Raksts. Iesniedzējs norāda, ka Rakstu uztver kā neslavas celšanu Mārcim Jencītim, jo DELFI kļūdaini veic aprēķinus ar inficēto personu relatīviem skaitļiem, kaut gan pareizi būtu ņemt vērā absolūtos skaitļus. Dažādu metožu piemērošanas rezultātā Iesniedzējs uzskata, ka DELFI kļūdījās, apgalvojot Rakstā, ka vakcinētie inficējas retāk, nekā nevakcinētie. Līdz ar to Iesniedzējs, ievērojot likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.pantu, lūdz atsaukt nepatieso informāciju un atvainoties.
DELFI redakcija ir rūpīgi iepazinusies ar iesniegumu un nolemj to noraidīt, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
[1.] Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, turpmāk tekstā – Likums, 1.pantā ir noteikts, ka Likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, savukārt preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.
[2.] Minētā Likuma 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Savukārt minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka iesniegumā precīzi norādāmas patiesībai neatbilstošās ziņasvai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta un datums.
[3.] Redakcija, iepazīstoties ar iesniegumu, nav tajā identificējusi konkrētus Raksta izvilkumus jeb fragmentus, kuri, Iesniedzēja redzējumā, būtu nepatiesi un neslavu ceļoši. Līdz ar to redakcijai ir pietiekami grūti līdz galam izprast Iesniedzēja prasības un to motivāciju.
[4.] Tomēr, analizējot Iesniedzēja argumentāciju, redakcija secina, ka strīds pamatojas dažādu metožu izmantošanā, kā arī Iesniedzēja formulā izmantotajiem “tikai nevakcinēto” personu datiem. Iesniedzējs ir norādījis, ka “absolūtie skaitļi neapgāžami norāda uz vakcinēto lielāku saslimstību nekā nevakcinēto.” Taču, kaut gan absolūtais skaits ir lielāks, kā arī uzsvērts Rakstā, – izdarot apgalvojumus par inficēšanos, nevar neņemt vērā to, ka vakcinēto kopējais skaits Latvijā ir lielāks nekā nevakcinēto skaits, proti, vakcinētas ir gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju, kas šo ainu izmaina.
[5.] Tāpat iesniegumā ir norādīts, ka “Kā maldinošā informācija norādīta SPKC datu izmantošana par vienu dienu, konkrētā Facebook ieraksta mērķis ir norādīt, ka saslimstība inficēto vidū nepārprotami ir pieaugusi un pat pārsniegusi nevakcinēto saslimstību. Konkrētajā gadījumā tā analizēta absolūtajos skaitļos.”. Gatavojot rakstu, DELFI redakcija uzrunāja ekspertus, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociēto profesori Andu Ķīvīti-Urtāni un Slimību profilakses un kontroles centru. Minētie eksperti norādīja, ka absolūtie skaitļi neliecina par inficētību vai saslimstību. Inficētības rādītājs – incidence – ir relatīvs rādītājs, kurš balstās uz jauno inficēšanās gadījumu skaita noteiktā laika periodā dalījumu ar konkrētās riska populācijas lielumu.
[6.] Redakcija paskaidro, ka Rakstā aplūkotajā “Facebook” ierakstā ir vispārinājums, proti, norāde uz inficēšanos, nevis tikai inficēto absolūto skaitu vienā diennaktī: “Nu viss, spēle ir beigusies! Vakcinētie inficēšanās sacīkstē pārliecinoši uzvar ar 394 punktu pārsvaru”. Šī gada janvāra pirmajā pusē šis bija viens no “Facebook” ierakstiem Iesniedzēja laika joslā, kur viņš vērsa uzmanību uz to, ka tieši vakcinētos vairāk skar inficēšanās. Tas uzsvērts arī mazāku lietotāju popularitāti guvušos “Facebook” ierakstos 6. janvārī (kas tāpat kā aplūkojamais 4. janvāra ieraksts tagad dzēsts publiskai apskatei) un 11. janvārī, kur nedēļas notikumu apskata video pievienotajā ierakstā minēts “vakcinēto pandēmija turpinās” un video teikts “slimošana ar šo vīrusu ir tieši vakcinēto vidū, (..) un to jau uzrāda statistika”.
[7.] Attiecībā uz iesniegumā minēto apgalvojumu “Apskatot visu nedēļu relatīvos skaitļos uz 10 tūkstošiem, redzams, ka vakcinētie (gan primāri vakcinētie, gan balstvakcīnu saņēmušie) ir saslimuši vairāk nekā tie, kuri nav vakcinēti (atņemot vakcinācijas kursu nepabeigušos)” un zemāk piedāvātos aprēķinus, šo vēstules sadaļu redakcija nevar komentēt, ņemot vērā, ka primārā vakcinācijā vakcīnas pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešamas divas devas (izņemot viena ražotāja vakcīnu, kur nepieciešama 1 deva), un vakcinācijas uzsākšanu nevar salīdzināt ar pabeigtu vakcinācijas procesu.
[8.] Tāpat iesniegumā ir minēts, ka: “Pat pēc SPKC datiem saslimstība konstatēta vienlīdz bieži nevis vakcinētiem biežāk nekā nevakcinētiem.” To, ka saslimstība tiek konstatēta vienlīdz bieži, liecina rakstā ievietotā Slimību profilakses un kontroles centra grafika, kas raksta publicēšanas brīdī attiecās uz aktuālo šī gada janvāra ceturto nedēļu. Tā, līdzīgi kā šī gada janvāra pirmajā nedēļā, vēsta, ka nevakcinētām un daļēji vakcinētām personām infekcija atklāta pavisam nedaudz biežāk par vienu reizi nekā pilnībā vakcinētām personām, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, tātad līdzīgi. Taču patiesībai neatbilst apgalvojums, ka vakcinētie inficējas biežāk.
[9.] Augstāk minēto apliecina detalizētāki Slimību profilakses un kontroles centra aprēķini par 2022. gada pirmo nedēļu. Proti, centram redakcija uzdeva jautājumu par janvāra pirmo nedēļu: Kāda ir attiecība inficēšanās ziņā starp 1) nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem un 2) visiem vakcinētajiem cilvēkiem, proti, ieskaitot tos, kuriem ir primārā vakcinācija un tos, kuriem ir primārā vakcinācija plus balstvakcinācija? Centrs sniedza atbildi, ka inficēšanās ziņā šī relatīvo rādītāju (incidenču) attiecība nevakcinētajiem un vakcinācijas procesu uzsākušajiem (630,4 uz 100 000) pret pilnībā vakcinētajiem, ieskaitot balstvakcinētos (541,7), janvāra pirmajā nedēļā bija 1,16.
[10.] Izvērtējot augstāk minēto argumentāciju, var apgalvot, ka inficēšanās ir salīdzinoši līdzīga vakcinētajām un nevakcinētajām personām, tomēr, kā liecina augstāk minētā attiecība nevakcinētās personas inficējušās nedaudz biežāk. Tādējādi, nevar teikt, ka aplūkotajā laika periodā vakcinētie inficējās biežāk nekā nevakcinētie.
“Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto, balstvakcīnu saņēmušo un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem/ daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet 2,7 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju.”
[12.] No šī citāta izriet, ka balstvakcīnu saņēmušie inficējušies vēl retāk nekā tie, kuri saņēmuši tikai primāro vakcināciju jeb divas vakcīnas devas vai vienu “Janssen” vakcīnu. Līdz ar to, aplūkojot vairākus augstāk minētos faktus un ekspertu atziņas, DELFI redakcija nevar piekrist Iesniedzēja apgalvojumiem un prasībai atsaukt informāciju, kā arī atvainoties. Redakcija, izvērtējot iesniegumu, nesaskata tajā nevienu argumentu, kas liecinātu par Rakstā paustās informācijas neatbilstību patiesībai un/vai neslavas celšanai Iesniedzējam. Redakcija aicina ņemt vērā ekspertu, kuri ir savas jomas lietpratēji, sniegtās atziņas, kas balstās uz zinātniski pamatotām metodēm un algoritmiem, nevis populistiskām idejām.
[13.] DELFI redakcija atgādina starptautiskās un nacionālās veselības nozares profesionāļu kopienas aicinājumu, ka vakcīnu primārais mērķis ir smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves gadījumu novēršana, nevis inficēšanās gadījumu izslēgšana. Tajā pat laikā zinātniskie pētījumi apliecina, ka vakcīnas novērš daļu inficēšanās un tālākas transmisijas gadījumu.
[14.] Noslēgumā DELFI redakcija informē, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija spriedumu Nr.C-131/12, kas nostiprināja datu subjekta tiesības pieprasīt datus dzēst, Iesniedzējs ir tiesīgs vērsties pie Google Latvija un pieprasīt noņemt no google rezultātus, kas tiek rādīti vaicājumiem, kuri ietver datu subjekta vārdus. Lietotāja pieprasījums parasti tiek izpildīts, ja parādītie rezultāti ir neadekvāti, neatbilstoši vai vairs neatbilstoši, vai pārmērīgi. Kā rezultātā attiecībā pret ziņu portālu nav iespējams piemērot minētajā spriedumā atzīto meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumu dzēst no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, saites uz mājaslapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu. Sīkāka informācija par kārtību latviešu valodā ir pieejama šeit: https://www.google.lv/policies/faq/. Ar patiesu cieņu,
AS “DELFI” vārdā:
_____________________________________________
Filips Lastovskis,
DELFI plus vecākais redaktors
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.
