Kamēr visos medijos un sociālajos tīklos turpina dominēt informācija par jaunāko saslimušo skaitu, neskaitāmajiem ierobežojumiem un nemitīgajām izmaiņām tajos, pavisam nemanāmi slimības aizsegā tiek pieņemti aizdomīgi, prettiesiski un pat šokējoši lēmumi. Kas izmanto esošo situāciju, lai bez liekas kņadas ierosinātu, apspriestu un pieņemtu necilvēcīgus likumus, kas klaji vēršas pret cilvēka pamattiesībām un brīvībām?

Šī gada 2. februārī stājušies spēkā kārtējie grozījumi Krimināllikumā, kuri ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka. Atsevišķs pants paredz veidu, kā izvairīties no cietuma – steigšus kompetentajām iestādēm jānodod valsts ieskatā vērtīgas lietas. Tātad, ja tev mājās no vectēva vai vecmāmiņas bēniņos aizķērusies kāda servīze vai monēta, ātri vien vari kļūt par likumpārkāpēju. Mēs gan zinām, ka dažādi veci trauki mājās stāv gandrīz katrai omītei, bieži vien tādēļ, ka mīļi un žēl izmest. “Ja pirms grozījumu pieņemšanas izmeklēšanai bija nepieciešams konstatēt un pierādīt tieši senkapu postīšanas un izlaupīšanas faktu, tad šobrīd pie kriminālatbildības varēs saukt, jau pierādot senlietu glabāšanas faktu,” saka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Māris Žilinskis. Tātad mums pat nav tiesību mājās glabāt vecmāmiņas senseno servīzi. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Šeit nu ir steidzīgi pieņemts likums, kas turpmāk ierobežos mūsu tiesības uz savu ģimenes senlietu glabāšanu. Vai tas ir tiesiski un taisnīgi? [https://neatkariga.nra.lv/izpete/339970-senu-lietu-glabasana-un-tirgosana-kluvusi-bistama, https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/socialas-un-ekonomiskas-tiesibas/tiesibas-uz-ipasumu].

Aizdomas rada arī Finanšu ministrijas ieplānotais nevainojamās reputācijas likums. Juristu un grāmatvežu firmām, parādu piedzinējiem un kazino īpašniekiem jābūt ar nevainojamu reputāciju, citādi no biznesa būs jāaiziet. No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, notiks atbrīvošana no īpašuma. Tādu likumu iecerējusi Finanšu ministrija, nepasakot, kas īsti ir nevainojama reputācija. Netīrās naudas legalizēšanas novēršanas likums attiecas uz bankām, azartspēļu organizētājiem, ātro kredītu firmām, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Bez šīm īpaši regulētajām jomām, likums jāievēro arī biznesa konsultantiem, grāmatvežiem, parādu piedzinējiem, nekustamo īpašumu un mākslas tirgotājiem. Tas ir radījis lielas bažas uzņēmējos, ņemot vērā to, ka parādās tādi aspekti, par kuriem bieži nerunājam, piespiedu uzņēmumu daļu atsavināšana reputācijas trūkuma gadījumā. Vai uzņēmējam varēs atņemt visu, kas tam pieder, ja izdosies pierādīt, ka viņam nav absolūti perfekta reputācija? Vai ar šādu reputācijas likumu atkal pavisam likumīgi varēs pārkāpt Latvijas Satversmē ierakstītās tiesības ikvienam cilvēkam iegūt savu īpašumu un to paturēt? [https://www.la.lv/video-saeimas-deputati-vairak-neka-pusgadu-netiek-skaidriba-ar-definiciju-nevainojama-reputacija, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-sak-diskutet-par-eitanazijas-legalizesanu.a395243/, https://www.db.lv/zinas/bez-kristaldzidras-reputacijas-draudes-atbrivosana-no-ipasuma-500856].

Pavisam aizdomīgs šķiet arī jaunais likumprojekts, kas palielina valdības varu un iespējas pieņemt ātrus lēmumus. Saeima konceptuāli, pirmajā lasījumā, atbalstīja un par steidzamu atzina likumprojektu, ar kuru iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā. Tas raisījis plašu opozīcijas kritiku. Pēc 9. jūnija tieši valdībai jeb Ministru Kabinetam saglabāsies iespējas elastīgāk pieņemt lēmumus Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumos, tādējādi Saeima par šiem lēmumiem tiktu tikai informēta. Parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova secināja, ka šis ir likumprojekts par pilnīgu varas un naudas uzurpāciju valstī. Viņasprāt, Covid-19 aizsegā tas izslēdz Saeimu no likumu pieņemšanas procesa, kā arī izslēdz opozīciju ne tikai no lēmumu pieņemšanas, bet arī apspriešanas. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka likumprojekts dod finanšu ministram pilnvaras palielināt valsts parādu. Kāpēc valdībai ir vajadzīgas šādas pilnvaras un ko tas mainīs mūsu valsts pārvaldē, vēl joprojām nav skaidrs.

Nekur īsti netiek runāts arī par Saeimas aizsāktajām diskusijām par eitanāzijas legalizēšanu Latvijā, par ko tiek spriests jau gadu desmitiem. Atkal jāuzdod jautājums – kāpēc tieši tagad un esošajā situācijā notiek šādas diskusijas? Vai tiešām šobrīd mūsu tautu tik ļoti uztrauc iespēja lemt par sev tuvu cilvēku dzīves izbeigšanu ar eitanāzijas palīdzību? Eitanāzija ir ar nolūku izraisīta cita cilvēka nāve ar mērķi izbeigt šī cilvēka nenovēršamās ciešanas un sāpes. Latvijā tā nav atļauta, bet vairākās citās Eiropas valstīs gan. Tai jābūt brīvprātīgai un diagnostiski pamatotai izvēlei. Taču kā to izvērtēt? Vai ārsti būs gatavi to veikt? Šie jautājumi deputātu vidū raisīja kaismīgas debates. Iniciatīvas pārstāvis, dizainers Pēteris Buks, kas parastu vākšanu par eitanāziju aizsāka jau 2017. gadā, argumentē, ka aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta. Kā redzams, valstu saraksts, kurās eitanāzija ir likumīga, ir diezgan īss. Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā no jauna kļuva aktuāls, kad sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu – 10 000 eiro -, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis. Toreiz Veselības ministrija pauda, ka eitanāzijas legalizācija Latvijā nav Ministrijas dienaskārtībā. Toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sacīja, ka tā ir politiska izšķiršanās, un Latvija tam vēl nav gatava. Vai tieši šobrīd eitanāzija ir iekļuvusi Veselības ministrijas dienaskārtībā un Latvija tai pēkšņi ir gatava? [https://www.apollo.lv/7169159/savac-10-000-parakstu-par-eitanazijas-legalizaciju, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-sak-diskutet-par-eitanazijas-legalizesanu.a395243/].

Tajā pašā laikā sabiedrības līdzdalības platforma “Mana Balss” atsaka publicēt ar ģimenes jēdzienu saistīto parakstu vākšanas iniciatīvu. Tajā izteikts ierosinājums, ka “likumdevējam Satversmē jānostiprina dabiskas ģimenes tiesiskā atzīšana, aizsardzība un atbalsts no valsts un sabiedrības puses, kā arī jāaizsargā bērna tiesības uz māti sievieti un tēvu vīrieti, nākotnē nepieļaujot to pārdefinēšanu, piemēram, par “vecāks Nr.1” un “vecāks Nr.2””. Sanāk tā, ka droši varam balsot un atbalstīt eitanāziju, taču nevaram vienoties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Latvijas Satversmē, jo Satversmes Tiesa ir sniegusi savu atbalstu divu sieviešu savienībai, kas kopīgi audzina bērnus un līdz ar to uzskata, ka ir tiesīgas uz paternitātes jeb tēva pabalsta saņemšanu. [https://www.apollo.lv/7129735/manabalss-lv-skaidro-kapec-atteikts-publicet-ar-gimenes-jedzienu-saistitu-iniciativu]

Jaunus likumus un noteikumus izvirza arī Eiropas Savienība. Eiropas Komisija (EK) šomēnes ierosinās noteikumus Eiropas Savienības (ES) vakcinācijas “zaļajām caurlaidēm”, blokam gatavojoties straujākā tempā īstenot imunizācijas kampaņas, pirmdien pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena. “Mēs šomēnes iepazīstināsim ar likumdošanas iniciatīvu digitālajai zaļajai caurlaidei,” tviterī pavēstīja EK prezidente, paskaidrojot, ka caurlaides mērķis būs apliecinājums veiktajai vakcinācijai un Covid-19 testa rezultātam. Šāda caurlaide cilvēkiem pakāpeniski sniegs iespēju “droši pārvietoties ES ietvaros vai doties uz ārzemēm darba vai tūrisma dēļ,” viņa piebilda. Zīmīgi, ka arī Latvijas lidsabiedrība AirBaltic jau sākusi izmēģināt jaunu aplikāciju Travel Pass. IATA Travel Pass ir balstīts uz pasažieru digitālo identitāti. Šis risinājums izstrādāts kā četri neatkarīgi moduļi, kas savā starpā spēj mijiedarboties. Šie moduļi aptver ieceļošanas prasību normatīvu reģistrus un laboratorijas/testēšanas centrus, pārbaudītu testēšanas/vakcinācijas apliecinājumu izsniegšanu un iespēju pasažieriem ceļošanas laikā, izmantojot savu mobilo ierīci, nosūtīt testu rezultātus iesaistītajām iestādēm. Pagājušajā gadā runas par šādiem dokumentiem un aplikācijām tika uzskatītas par sazvērestības teoriju. Nu tā jau kļuvusi par jauno realitāti. Cilvēki gan uztraucas, ka šāda sistēma sadalīs sabiedrību divās grupās – vieni būs īpaši priviliģēti un varēs brīvi pārvietoties pa visu pasauli, kamēr otrai grupai tik liegtas daudzas iespējas un pat vienkāršas cilvēktiesības. [https://www.delfi.lv/news/national/politics/es-rosinas-vakcinacijas-zalas-caurlaides.d?id=52981069, https://www.db.lv/zinas/airbaltic-izmeginas-iata-travel-pass-501458].

Ko tu domā par jaunajiem likumiem un noteikumiem? Vai tie ir godīgi vai tomēr arvien vairāk ved uz totalitāru režīmu, kur brīvi dzīvot varēs tikai dažas priviliģēto grupas? Raksti savas pārdomas un secinājumus komentāros!