23. februāris – Padomju armijas diena. Šī gan nav diena, kuru es svinu vai kaut kā īpaši atzīmēju, kaut arī pats divus savas dzīves gadus(1988.- 90.) pavadīju padomju armijas dienestā Tālajos austrumos Ebreju autonomajā republikā, pilsētā Birobidžana, kas atrodas gandrīz 10 000km attālumā no Latvijas, tieši pie Ķīnas robežas. Tajā laikā no Habarovskas pilsētā pa sauszemi varēja nokļūt tikai pa kilometriem garu tuneli zem Amūras. Gribi vai nē, bet šis laiks ir daļa no manas dzīves. Šajās pāris nekvalitatīvajās fotogrāfijās var nedaudz ielūkoties manā tā laika dzīvē. Pirmajā foto lielais matu daudzums nozīmē vienu no nerakstītajiem armijas likumiem – kas zem cepures, tas tavs. Otrajā – pilnā ziemas formā, virsnieku kažokā, ko dēvē par “tulupu” un kurā var mierīgi pārlaist nakti klajā laukā aukstā laikā. Šis atribūts bildē gan ir aizlienēts no virsnieka. Abās fotogrāfijās fonā redzami mani paša darbi, jo lielāko daļu no dienesta nokalpoju kā mākslinieks – noformētājs.